Budžeta projekta veidošana. Valsts un pašvaldību iestādes izplāno, cik naudas varētu iegūt un kur to varētu izlietot. No plāniem to pārveido par budžeta projektu. Valsts budžeta projektu iesniedz Saeimai, pašvaldības — pašvaldības domei.
Budžeta pieņemšana. Saeimas un domes deputāti izvērtē budžeta projektu. Ja nepieciešams, to pilnveido un pieņem.
Budžeta īstenošana. Pamatojoties uz deputātu nolemto, valsts un pašvaldības iestādes saņem naudu un tērē to noteiktajām vajadzībām.
1. attēlā: Budžeta portfeļa izskats sākot 2021. g.
2. attēlā: Budžeta portfelis 1997.-2020. gadam
Kur naudu iegūst valsts un pašvaldības?
Nodokļi. Privātpersonu, uzņēmumu un iestāžu obligāts maksājums valstij un pašvaldībām.
Nodevas. Tā ir ar likumu noteikta samaksa par kādu valsts vai pašvaldības iestādes pakalpojumu, piemēram, par kāda dokumenta vai izziņas izsniegšanu, iekļaušanu kādā reģistrā un citiem.
Uzņēmumu un iestāžu nopelnītais. Valstij un pašvaldībām pieder uzņēmumi, kuri nopelna. Atsevišķas iestādes sniedz maksas pakalpojumus — izīrē telpas vai iekārtas.
Dotācijas. Tā sauc naudu, kuru vienam budžetam piešķir no cita. Dotācijas parasti piešķir ar mērķi kāda konkrēta uzdevuma veikšanai, kur naudas varētu pietrūkt. Visbiežāk dotācijas piešķir valsts pašvaldībām.
Kredīti. Gan valsts, gan pašvaldības var aizņemties naudu, ja ir jāveic kāds darbs, kuram pagaidām naudas nepietiek. Dažkārt valsts un pašvaldības veido budžetu ar deficītu, jo cer, ka ieņēmumu būs vairāk nekā plānots. Ja tā nav, tad deficīta segšanai jāņem kredīts.
Nodevas. Tā ir ar likumu noteikta samaksa par kādu valsts vai pašvaldības iestādes pakalpojumu, piemēram, par kāda dokumenta vai izziņas izsniegšanu, iekļaušanu kādā reģistrā un citiem.
Uzņēmumu un iestāžu nopelnītais. Valstij un pašvaldībām pieder uzņēmumi, kuri nopelna. Atsevišķas iestādes sniedz maksas pakalpojumus — izīrē telpas vai iekārtas.
Dotācijas. Tā sauc naudu, kuru vienam budžetam piešķir no cita. Dotācijas parasti piešķir ar mērķi kāda konkrēta uzdevuma veikšanai, kur naudas varētu pietrūkt. Visbiežāk dotācijas piešķir valsts pašvaldībām.
Kredīti. Gan valsts, gan pašvaldības var aizņemties naudu, ja ir jāveic kāds darbs, kuram pagaidām naudas nepietiek. Dažkārt valsts un pašvaldības veido budžetu ar deficītu, jo cer, ka ieņēmumu būs vairāk nekā plānots. Ja tā nav, tad deficīta segšanai jāņem kredīts.
1. Valsts pārvaldes uzturēšanai.
2. Valsts parāda atmaksai.
3. Dalības maksai organizācijās, kurās iesaistījusies valsts.
4. Veselības aprūpei.
5. Izglītībai, zinātnei, kultūrai, sportam, reliģijai.
6. Ceļu transporta attīstībai, saimniecības attīstības atbalstam.
7. Sociālajai palīdzībai.
8. Aizsardzībai, sabiedriskās kārtības un drošības uzturēšanai.
9. Vides aizsardzībai.
10. Dotācijas pašvaldībām.
11. Neparedzētiem gadījumiem.
2. Valsts parāda atmaksai.
3. Dalības maksai organizācijās, kurās iesaistījusies valsts.
4. Veselības aprūpei.
5. Izglītībai, zinātnei, kultūrai, sportam, reliģijai.
6. Ceļu transporta attīstībai, saimniecības attīstības atbalstam.
7. Sociālajai palīdzībai.
8. Aizsardzībai, sabiedriskās kārtības un drošības uzturēšanai.
9. Vides aizsardzībai.
10. Dotācijas pašvaldībām.
11. Neparedzētiem gadījumiem.
1. Pašvaldības pārvaldes uzturēšanai.
2. Pašvaldības parāda atmaksai.
3. Dalības maksai organizācijās, kurās iestājusies pašvaldība.
4. Veselības aprūpei.
5. Izglītībai, zinātnei, sportam, kultūrai, reliģijai.
6. Sociālajai palīdzībai un pakalpojumiem.
7. Ceļu transporta attīstībai.
8. Pašvaldības uzņēmumiem.
9. Mājokļiem un vides labiekārtošanai.
10. Sabiedriskās kārtības uzturēšanai.
11. Vides aizsardzībai.
12. Neparedzētiem gadījumiem
2. Pašvaldības parāda atmaksai.
3. Dalības maksai organizācijās, kurās iestājusies pašvaldība.
4. Veselības aprūpei.
5. Izglītībai, zinātnei, sportam, kultūrai, reliģijai.
6. Sociālajai palīdzībai un pakalpojumiem.
7. Ceļu transporta attīstībai.
8. Pašvaldības uzņēmumiem.
9. Mājokļiem un vides labiekārtošanai.
10. Sabiedriskās kārtības uzturēšanai.
11. Vides aizsardzībai.
12. Neparedzētiem gadījumiem