Valsts pastāvošais politiskais režīms nosaka, kādas attiecības valsts veido ar saviem iedzīvotājiem.
Politiskais režīms – paņēmienu un metožu kopums, ar kuru palīdzību valstī tiek īstenota vara; vēsturē pazīstamas divas politiskā režīma pamatgrupas: demokrātisks un antidemokrātisks režīms autoritārs, totalitārs.
Demokrātiskās sabiedrībās varu sadala starp centrālo varu (valdību) un pašvaldībām. Jautājumus, kurus risina valsts centrālās iestādes un pašvaldības, nosaka likums, tāpat sadala līdzekļus katras funkcijas izpildei.
Vēlēšanas; vara pieder tautai
Latvija ir demokrātiska valsts, to garantē Latvijas Satversme. Pirmais pants nosaka, ka Latvija ir demokrātiska republika, 2.pants, ka vara pieder Latvijas tautai. Cilvēktiesību jautājumi aplūkoti Satversmes 8.nodaļā.
LR Satversme, Pamatlikums, foto - fotoaģentūra F64
Latvijā nav likuma, kas nosaka vispārējus iedzīvotāju pienākumus pret valsti, tiek uzskatīts, ka ikviena cilvēka pienākums ir ievērot likumus. Likumos ir norādīti atsevišķu sociālo un profesionālo grupu, arī amatpersonu pienākumi.
Autoritārisms ir politiskā sistēma, kurai raksturīga varas koncentrācija viena vadoņa rokās. Tai ir raksturīga antidemokrātiska valsts pārvaldes sistēma, kas izveidota, lai nodrošinātu iedzīvotāju bezierunu pakļaušanos vadonim un valsts varai. Vara tiek koncentrēta diktatora rokās, kurš kontrolē visas varas iestādes. Savu varu pār sabiedrību vadonis uztur ar karaspēka, drošības dienestu un paklausīga birokrātiskā aparāta palīdzību.
Dažkārt autoritāras varas pretinieki tiek vajāti vai pat fiziski iznīcināti. Autoritārā valstī var notikt vēlēšanas, tomēr tās nav demokrātiskas. Uz galveno valsts amatu parasti kandidē pats diktators, lai viņa vara izskatītos likumīga. Latvijā autoritārisms bija pēc 1934.gada 15.maija apvērsuma, kad varu savās rokās sagrāba Kārlis Ulmanis ar uzticamām aizsargu vienībām.
Kārlis Ulmanis, Latvijas Valsts vadītājs autoritārisma periodā
Autoritārisms Latvijā pastāvēja līdz Padomju okupācijai 1940.gada jūnijā.
Totalitārisms ir politiskā sistēma, kurā valsti pārvalda bez sabiedrības līdzdalības, lēmumi totalitārismā tiek pieņemti bez saskaņošanas ar sabiedrības vairākumu; nozīmīgākās sociālās, ekonomiskās un politiskās darbības totalitārā režīmā kontrolē valsts. Tas ir diktatūras veids, kurā vara ierobežo cilvēku visās jomās. Diktatūras apstākļos vara pieder nelielam cilvēku lokam vai pat vienam cilvēkam.
Totalitārisms bija Padomju Savienībā, nacistu varas laikā Vācijā, un Musolīni diktatūras (fašisma) laikā Itālijā.
Vārti Aušvices (Polijā) koncentrācijas nometnē, foto – Bondart Photography / Shutterstock.com
Uz šiem vārtiem rakstīts "Darbs dara brīvu" un tie ir kļuvuši par totalitārisma simbolu – aiz šiem vārtiem tika masveidā iznīcināti režīma pretinieki.