Demokrātiska valsts ir atvērta valsts, kurā ievērojot noteiktus nosacījumus, var ieceļot un uzturēties cilvēki no visas pasaules. Tomēr valsts pamatu veido pilsoņi – tā sauc iedzīvotājus, kuriem valsts pilsonība.
Pilsonība – piederība pie kādas valsts pilsoņiem, uz kuriem attiecas valsts likumos noteiktās tiesības un pienākumi.
Pilsonību var iegūt:
1. Piedzimstot pilsoņu ģimenē.
2. Slēdzot laulību ar šīs valsts pilsoni.
3. Iegūstot pilsonību naturalizējoties (nodzīvojot noteiktu laiku valstī, nokārtojot valsts valodas
eksāmenu, nododot uzticības zvērestu konstitūcijai un valsts simboliem, u.c).1. Piedzimstot pilsoņu ģimenē.
2. Slēdzot laulību ar šīs valsts pilsoni.
3. Iegūstot pilsonību naturalizējoties (nodzīvojot noteiktu laiku valstī, nokārtojot valsts valodas
4. Piedzimstot kādas valsts teritorijā, ja vecāki lūdz pilsonību savam bērnam.
LR pilsoņa pase
Latvijas Republikas pilsoņiem ir politiskās tiesības – vēlēt un tikt ievēlētiem, var ieņemt amatus valsts pārvaldē, strādāt jebkurā profesijās. Ja tie ārvalstīs nonāk grūtībās, var lūgt valsts atbalstu vēstniecībā vai konsulātā.
Latvijas Republikas pilsoņi ir arī Eiropas Savienības pilsoņi, tas nozīmē, ka viņi var brīvi pārvietoties pa ES valstīm, apmesties tur uz dzīvi, mācīties, strādāt, veidot uzņēmumus un baudīt kultūras dzīvi.
Latvijas valsts atzīst dubultpilsonību, ir noteikts valstu loks, kuru valstu pilsoņi drīkst būt arī Latvijas pilsoņi.
Nepilsoņi – Latvijas nepilsoņi ir Latvijas Republikā pastāvīgi dzīvojošas personas, kas līdz PSRS sabrukumam bija PSRS pilsoņi, bet pēc tam nav ieguvušas nevienas valsts pilsonību. Līdz 2020. gada 1. janvārim Latvijas nepilsoņi saviem jaundzimušajiem bērniem varēja brīvi izvēlēties vai nu Latvijas nepilsoņa statusu, vai arī Latvijas pilsonību.
LR nepilsoņa pase
Bezvalstnieki ir cilvēki, kuri nav nevienas valsts pilsoņi. Viņu tiesības nosaka 1954.gadā pieņemtā starptautiskā konvencija par bezvalstniekiem, kura rosina valstis izsniegt šiem cilvēkiem dokumentus, paredzot lielāko iespējamo labvēlību. Latvijā bezvalstnieki nevar piedalīties vēlēšanās vai tikt ievēlēti, kā arī nevar ieņemt pilsoņiem paredzētos amatus un profesijas. Latvijas bezvalstnieki ir pasargāti arī ārpus valsts, viņus atbalsta arī citas ES vēstniecības.
Citu ES valstu pilsoņi drīkst Latvijā dzīvot, strādāt, mācīties, izņemot reģistrācijas apliecību arī veidot savus uzņēmumus un piedalīties pašvaldību vēlēšanās un kandidēt tajā pašvaldībā, kur ir reģistrēti, tomēr viņi nevar piedalīties un kandidēt Saeimas vēlēšanās.
Bēgļi un alternatīvie. Tie ir cilvēki, kuri savā zemē ir apdraudēti, tāpēc ieceļo Latvijā, kur meklē patvērumu. Viņu tiesības arī nosaka starptautiskās konvencijas. Bēgļiem nav uzturēšanās ierobežojumu, bet alternatīvajiem ir gads. Bēgļi un alternatīvie ir pasargāti valstī, viņiem ir visas tiesības, izņemot tiesības piedalīties vēlēšanās, kandidēt un ieņemt pilsoņiem paredzētos amatus. Pēc noteikta laika bēgļi var naturalizēties un iegūt pilsonību.
Trešo valstu pilsoņi. Tā sauc ieceļotājus no tām valstīm, kuras nav Eiropas savienībā. Šie cilvēki var tikt reģistrēti kā pastāvīgie iedzīvotāji vai kā cilvēki, kuriem nepieciešama uzturēšanās atļauja.