Likumdošanas vara – Saeima
Saeima ir Latvijas Republikas parlaments. Saeimā strādā 100 ievēlēti deputāti.
Latvijas valsts ir demokrātiska parlamentāra republika, suverēnā vara tajā pieder tautai. Tauta savu gribu īsteno, ievēlot Saeimā 100 savus priekšstāvjus.
Latvijas valsts ir demokrātiska parlamentāra republika, suverēnā vara tajā pieder tautai. Tauta savu gribu īsteno, ievēlot Saeimā 100 savus priekšstāvjus.
Saeimai, kā arī tautai Latvijas Republikas Satversmē paredzētajā kārtībā un apmēros pieder likumdošanas tiesības. Saeimu uz 4 gadiem ievēl Latvijas Republikas pilsoņi, kuri sasnieguši 18 gadu vecumu.
1. attēls: Saeimas nams Jēkaba ielā Rīgā
Pēc piederības politiskajām partijām, deputāti veido grupas jeb frakcijas. No deputātu vidus tiek ievēlēts Saeimas prezidijs un priekšsēdētājs, komisijas un apakškomisijas, kuras iesaistās noteiktas nozares likumu izstrādē. Likumu pieņemšana notiek vairākos posmos jeb lasījumos. Likuma ierosināšana, likuma izskatīšana 2 vai 3 lasījumos, likuma izvērtēšana pie Valsts prezidenta un izsludināšana.
2. attēls: Saeimas sēžu zāle
Valsts prezidentam ir noteicošā loma likuma izvērtēšanā, prezidents var likt likumu pārstrādāt, ja pamana tajā trūkumus, tāpat likumu uz 2 mēnešiem var apturēt 1/3 deputātu. Tad jāsavāc 1/10 daļas vēlētāju paraksti un jāizsludina referendums, jeb tautas nobalsošana, kurā jāiegūst ¾ balsu vairākums.
Latvijas Valsts prezidents
Par Latvijas Valsts prezidentu var kļūt vismaz 40 gadus vecs amata kandidāts, ja par viņu nobalso vismaz 51 Saeimas deputāts. Valsts Prezidentu ievēl uz 4 gadiem, amatu valsts Prezidents var ieņemt ne vairāk kā divus termiņus (8 gadus). Valsts prezidentu var atcelt no amata, ja 2/3 deputātu nobalso par to.
3. attēls: Edgars Rinkēvičs; LR prezidents no 2023. gada 8. jūlija
4. attēls: Egils Levits; LR prezidents no 2019.gada 8. jūlija līdz 2023. gada 7. jūlijam
Valsts prezidents pārrauga visas 3 varas daļas: likumdošanas, izpildu un tiesu varu.
Valsts prezidentam demokrātiskās valstīs ir dotas tiesības saskaņot un regulēt visu 3 varas daļu darbību.
Veic varas organizēšanas funkcijas:
Valsts prezidentam demokrātiskās valstīs ir dotas tiesības saskaņot un regulēt visu 3 varas daļu darbību.
Valsts prezidents ir savas valsts simbols, veic reprezentācijas funkcijas:
Pieņem ārvalstu sūtņus un diplomātus;
Pārstāv valsti starptautiski, kur pauž savu viedokli;
Pilda bruņoto spēku virspavēlnieka lomu;
Pieņem tiesnešu zvērestus;
Apžēlot notiesātos;
Pasniedz valsts apbalvojumus.
Pārstāv valsti starptautiski, kur pauž savu viedokli;
Pilda bruņoto spēku virspavēlnieka lomu;
Pieņem tiesnešu zvērestus;
Apžēlot notiesātos;
Pasniedz valsts apbalvojumus.
Veic varas organizēšanas funkcijas:
Vērtē un izsludina Saeimas izstrādātos likumus;
Ierosina likuma pieņemšanu;
Izvēlas politiķi, kurš kļūs par Ministru prezidentu un veidos valdību;
Piešķir virsnieku dienesta pakāpes;
Novērš ārkārtas situācijas, vada Nacionālo drošības padomi;
Ieceļ amatos augstākos diplomātus;
Ieceļ ordeņu kapitulu, kurš lemj par valsts apbalvojumu piešķiršanu.
Ierosina likuma pieņemšanu;
Izvēlas politiķi, kurš kļūs par Ministru prezidentu un veidos valdību;
Piešķir virsnieku dienesta pakāpes;
Novērš ārkārtas situācijas, vada Nacionālo drošības padomi;
Ieceļ amatos augstākos diplomātus;
Ieceļ ordeņu kapitulu, kurš lemj par valsts apbalvojumu piešķiršanu.
Izpildvara: Ministru kabinets
Ministru kabinets ir Latvijas valsts valdība jeb valsts augstākā izpildvara.
To veido Ministru prezidenta amata kandidāts un viņa aicināti ministri. To, kurš būs Ministru prezidents, izvēlas Valsts prezidents.
To veido Ministru prezidenta amata kandidāts un viņa aicināti ministri. To, kurš būs Ministru prezidents, izvēlas Valsts prezidents.
5. attēls: Ministru kabineta un Augstākās tiesas ēka
Ministru prezidentu un ministrus ievēl Saeima. Tāpēc valdības veidošanu Valsts prezidents uztic cilvēkam, kuram varētu būt Saeimas vairākuma atbalsts. To nosaka deputātu piederība politiskajām partijām. Deputātus, kuri atbalsta valdību, sauc par pozīciju, tos, kuri neatbalsta – par opozīciju. Valdība darbojas līdz jaunām Saeimas vēlēšanām, vai līdz brīdim, kamēr Saeima tai izsaka neuzticību.
Lai tiktu īstenoti likumi, Ministru kabinets uzrauga ar Ministru kabineta noteikumu palīdzību. Noteikumi precizē likumā ietvertās normas. Ministru kabinets arī izstrādā likumprojektus, kurus iesniegt Saeimai. Ministru kabineta politiku veido viņu pieņemtie noteikumi un likumprojekti, tātad, valdību veidojošā partija vai partijas. Ja valdību veido vairākas partijas, tās savstarpēji noslēdz koalīcijas līgumu un vienojas par veicamajiem uzdevumiem. Ministrijā ikdienas darbus veic ministrijas darbinieki un padotības iestāžu darbinieki. Tos var iedalīt 2 grupās – politiskajā un organizatoriskajā. Politiskā vadība izstrādā uzdevumus, bet organizatoriskā vadība tos īsteno.
Pie politiskās vadības pieder ministrs, ministra birojs un parlamentārais sekretārs.
Pie organizatoriskās vadības pieder valsts sekretārs, departamenti un nodaļas
Valdības darbību nosaka Latvijas Republikas Satversme un Ministru kabineta iekārtas likums.
Saeima ieceļ amatā Valsts kontrolieri, kura vadītās iestādes uzdevums ir pārbaudīt valsts pārvaldes efektivitāti un finanšu izlietojuma lietderīgumu.
Tiesu vara
Tiesu varas uzdevums ir panākt likumu ievērošanu, tās pamats ir tiesas. Tiesas balstoties uz likumu, pieņem spriedumus un nolēmumus konkrētās lietās. Tiesas pieņemtie lēmumi ir jāpilda visiem, jo tie pakļauti likumam.
Tiesnešus amatā ieceļ Saeima. Latvijā darbojas 3 līmeņu tiesas – rajonu vai pilsētu tiesa, apgabaltiesa, Augstākā tiesa. Ja kādu neapmierina zemākās tiesas nolēmums, to var pārsūdzēt augstākā.
Latvijā darbojas trīs pakāpju tiesu sistēma: Pirmās instances tiesa, apelācijas tiesa, kasācijas instances tiesa.
Tiesas izskata vispārējās jurisdikcijas jautājumus, kam pamatā ir krimināllietas, civillietas – strīdus par īpašumiem, administratīvās tiesas, kuras pārskata sūdzības par pašvaldību vai valsts iestāžu lēmumiem. Pastāv arī Ekonomisko lietu tiesa. Likumu atbilstību izvērtē Satversmes tiesa.
Tiesas izskata vispārējās jurisdikcijas jautājumus, kam pamatā ir krimināllietas, civillietas – strīdus par īpašumiem, administratīvās tiesas, kuras pārskata sūdzības par pašvaldību vai valsts iestāžu lēmumiem. Pastāv arī Ekonomisko lietu tiesa. Likumu atbilstību izvērtē Satversmes tiesa.
Tiesās darbojas:
Prokurori, kuri uzrauga likumu ievērošanu veic izmeklēšanu vai pārbaudi, tiesā uztur apsūdzību, vērtē tiesu spriedumus, uzrauga sodu izpildi. Prokuratūru vada Saeimas iecelts Ģenerālprokurors.
Advokāti, kuri nodrošina juridisko palīdzību saviem klientiem – aizstāv, pārstāvot viņu likumīgās intereses tiesā un izmeklēšanā. Advokātu uzdevums ir arī palīdzēt tiesai noskaidrot patiesos lietas apstākļus, kalpot taisnīgai tiesai un tiesiskai iekārtai.
Zvērināti tiesu izpildītāji panāk tiesu nolēmumu izpildi.
Zvērināti notāri palīdz klientiem sakārtot nepieciešamo personīgo dokumentāciju un reģistrē to. Viņu ziņā ir dažādas pilnvaras, testamenti, vienošanās, laulību šķiršanu. Reģistrējot dokumentus, notārs apliecina dokumenta publisko ticamību.