Darba tirgū arī darbojas pieprasījums un piedāvājums. Darba pieprasījumu veic uzņēmumi, bet darba piedāvājumu darba pārdevēji, noteiktu profesiju pārstāvji. Uzņēmumi pērk darbu, lai ražotu preces.
Ja preču pieprasījums palielinās, tad uzņēmumi palielina darba pieprasījumu.
Iesaistoties darba attiecībās, darba devējs un darba ņēmējs noslēdz rakstisku darba līgumu, kurā vienojas gan par darba pienākumiem, gan darba laiku, gan samaksu un citiem būtiskiem nosacījumiem. Darba attiecības regulē arī valsts ar Darba likumu, kurā ir noteikts darba un atpūtas laiks u.c.
Iesaistoties darba attiecībās, darba devējs un darba ņēmējs noslēdz rakstisku darba līgumu, kurā vienojas gan par darba pienākumiem, gan darba laiku, gan samaksu un citiem būtiskiem nosacījumiem. Darba attiecības regulē arī valsts ar Darba likumu, kurā ir noteikts darba un atpūtas laiks u.c.
Darba cena ir alga. Valsts nosaka minimālo algu – zemāko darba samaksu. Jo lielāka būs darba samaksa, jo lielāks būs darba piedāvājums – vairāk cilvēku gribās strādāt.
Darba piedāvājumu ietekmē arī iedzīvotāju skaits, vecuma struktūra, iedzīvotāju dabiskais pieaugums, dažādu sociālo grupu (pensionāru, cilvēku ar īpašām vajadzībām, viesstrādnieku) iesaistīšanās darba tirgū.
Ekonomikā ir situācijas, kad samazinās ražošana, nodarbinātība un arī darba pieprasījums. Uzņēmumi atbrīvo vairākus simtus darbiniekus. Palielinās bezdarbs.
Ekonomikā ir situācijas, kad samazinās ražošana, nodarbinātība un arī darba pieprasījums. Uzņēmumi atbrīvo vairākus simtus darbiniekus. Palielinās bezdarbs.
Kas ir darbaspēks?
Valstī ne visi esošie cilvēki veido darba spēku. Ir ekonomiski neaktīvie iedzīvotāji: pensionāri un skolēni, bērni.
Par darbaspējas vecuma cilvēkiem uzskata cilvēkus no 15 līdz 64 gadu vecumam, bet arī viņu vidū ir cilvēki, kuri vai nu nevar, vai negrib strādāt. Tāpēc par darbaspēku uzskata ekonomiski aktīvos iedzīvotājus, kuros ieskaita nodarbinātās personas un tos, kuri meklē darbu, gan reģistrētos bezdarbniekus, gan nereģistrētos darba meklētājus.
Darbaspēks – darbaspējīgo iedzīvotāju daļa, kuri piedāvā savu darbaspēku preču un pakalpojumu ražošanai.
Bezdarbnieks ir nestrādājošs Latvijas patstāvīgais iedzīvotājs darbaspējas vecumā, kuram nav ienākumu, kurš meklē darbu un ir reģistrēts Nodarbinātības valsts aģentūrā.
Bezdarbs, bezdarba veidi
Bezdarbs ir situācija tautsaimniecībā, kad cilvēks meklē darbu, bet nevar to atrast. Bezdarba rādītājs ir bezdarba līmenis. Izšķir divus bezdarba līmeņa rādītājus: reģistrētā bezdarba līmeni (reģistrēto bezdarbnieku īpatsvars (%) ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā) un faktiskā bezdarba līmeni (bezdarbnieku īpatsvaru (%) ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā).
Ir vairāki bezdarba veidi, un katru bezdarba veidu ietekmē atšķirīgi faktori. Sezonālais bezdarbs pastāv tāpēc, ka dažās nozarēs darbaspēka pieprasījums ir atkarīgs no gadalaika.
Slēpošanas instruktors vasaras sezonā būs sezonālais bezdarbnieks.
Piemērs:
Ziemā ir mazāk lauksaimniecības darbu, samazinās celtniecības apjoms, Latvijā ieceļo mazāk tūristu. Tādējādi Latvijā bezdarba līmenis ziemā mēdz būt par 1 procentu punktu augstāks nekā vasarā.
Abos minētajos bezdarba veidos bezdarbnieku skaits un tā ilgums ir neliels, tāpēc nav nepieciešama arī īpaša valsts politika šo bezdarba veidu apkarošanai.
Būtiskākas problēmas gan bezdarbniekam, gan valstij kopumā izraisa strukturālais un cikliskais bezdarbs. Valsts iesaistās šo bezdarba veidu mazināšanā, taču katram no tiem jāizmanto atšķirīgi politikas instrumenti. Tāpēc svarīgi atšķirt to izraisošos cēloņus.
Strukturālais bezdarbs veidojas, ja bezdarbnieku prasmes vai teritoriālais izvietojums neatbilst darba tirgus prasībām. Šajā gadījumā vienlaikus ir gan augsts bezdarba līmenis, gan liels brīvo darbvietu skaits. Piemēram, augsts bezdarba līmenis Latgalē var pastāvēt vienlaikus ar pietiekami lielu vakanču skaitu Rīgā.
Jaunās tehnoloģijas, un neprasme tās lietot, daudzus cilvēkus padara par strukturālajiembezdarbniekiem. Pārdevējus aizstāj aplikācija, kura skenē preces un veic apmaksu.
Bezpilota lidaparāti jeb "droni" aizstāj pastniekus un kurjerus, kuri kļūst par strukturālajiem bezdarbniekiem.
Darba tirgū ir liels pieprasījums pēc programmētājiem, tomēr darbam šajā profesijā ļoti grūti būs pārkvalificēties bezdarbniekam ar nepietiekamām zināšanām matemātikā un datorikā.
Tieši strukturālais bezdarbs Latvijā ilgstoši bijis augstāks par ES vidējo rādītāju. Šo bezdarbu var mazināt, organizējot bezdarbnieku pārkvalifikāciju un attīstot mūžizglītības sistēmu.
Cikliskais bezdarbs rodas laikā, kad ekonomikā ir lejupslīde. Samazinās ražošana, daudzi uzņēmumi samazina strādājošo skaitu.
Cikliskais bezdarbs rodas laikā, kad ekonomikā ir lejupslīde. Samazinās ražošana, daudzi uzņēmumi samazina strādājošo skaitu.
Strādnieki gaļas pārstrādes uzņēmumā, kuri pakļauti cikliskajam bezdarbam, ja ir ekonomiskā krīze, samazinās pieprasījums, tad daudzi darbinieki tiek atbrīvoti no darba.
Ciklisko bezdarbu var mazināt, valdībai īstenojot stimulējošu fiskālo politiku (palielinot valdības izdevumus vai samazinot nodokļu likmes) un centrālajai bankai īstenojot stimulējošu monetāro politiku (samazinot procentu likmes). Tas var palielināt ekonomisko aktivitāti un pieprasījumu pēc precēm un pakalpojumiem, tādējādi pieaug pieprasījums pēc darbaspēka un bezdarbs samazinās.
Dabisko bezdarba līmeni veido frikcionālais, strukturālais un sezonālais bezdarbs. Tātad dabiskais
bezdarba līmenis ir tad, kad tautsaimniecībā nav cikliskā bezdarba.