Lielākā daļa iedzīvotāju tirgu apzīmē ar vietu, kur notiek tirdzniecība, bet turpmāk ar tirgu mēs sapratīsim darbību kopumu, kas saista konkrētās preces pircēju un pārdevēju un ļauj vienoties par cenu. Uzskata, ka tirgus ir pašregulējošs mehānisms, kur cenu regulē pieprasījums un piedāvājums. 
Pircēji ir ieinteresēti preci pirkt par zemāku cenu, savukārt pārdevēji ir ieinteresēti preci pārdot pēc iespējas dārgāk. Tātad pieprasījuma un piedāvājuma spēki ir dažādi. 
Attēlā: Tirgus mehānisms 
Iegūto informāciju var attēlot grafiski:
1. Uzzīmē koordinātu asis.
2. Uz vertikālās ass attēlo preces cenu. (cenas apzīmējums P no Price), uz horizontālās ass atzīmē daudzumu (Q Quantity) un mērvienības kg.
3. Izvēlas mērogu, iezīmē iedaļas un atliek skaitliskās vērtības.
4. Ar punktu koordinātās atzīmē cenu un tai atbilstīgo daudzumu.
5. Savieno punktus un izveido līkni.
6. Pieraksta apzīmējumus līknēm. Pieprasījuma līknei D (Demand), bet piedāvājuma līknei S (Supply)
Lai apstiprinātu tirgus situāciju, tirgū jāierodas pircējiem Kalniņu ģimenei un pārdevējam Lejiņam. Tirgus situāciju var attēlot arī tabulā un grafiski, ja vienā tabulā un vienās koordinātu asīs apvienosim pieprasījuma un piedāvājuma rādītājus. Tabulā pieprasīto daudzumu apzīmē saīsināti ar QD, bet piedāvāto daudzumu ar QS.
Tirgus ir mehānisms, kas saved kopā pircējus un pārdevējus, un šajā tirgū tie ierodas ar atšķirīgiem nodomiem.
Pārdevējs — persona, kas pārdod preces vai pakalpojumus.
Pircējs — persona, kas pērk preces vai pakalpojumus par naudu.
Pārdevējs — persona, kas pārdod preces vai pakalpojumus.
Pircējs — persona, kas pērk preces vai pakalpojumus par naudu.
Pircēji ir ieinteresēti preci pirkt par zemāku cenu, savukārt pārdevēji ir ieinteresēti preci pārdot pēc iespējas dārgāk. Tātad pieprasījuma un piedāvājuma spēki ir dažādi.
Pieprasījuma likums – sakarība, kad par zemāku cenu patērētāji grib un spēj nopirkt lielāku preces daudzumu, ja pārējie nosacījumi paliek nemainīgi.
Pieprasītais daudzums ir pircēju (patērētāju) vēlme un spēja par noteiktu cenu iegādāties noteiktu preču daudzumu noteiktā laikā un noteiktā vietā.
Piedāvājuma likums. Ražotāja vēlmi un spēju par noteiktu cenu saražot un piegādāt tirgum preces noteiktu daudzumu noteiktā laika periodā sauc par piedāvāto daudzumu.-
Individuālais pieprasījums izsaka atsevišķa pircēja vēlmi un spēju par noteiktu cenu noteiktā laika periodā pirkt preču noteiktu daudzumu.
Tirgus pieprasījums izsaka visu individuālo pircēju kopējo pieprasītās preces daudzumu atkarībā no cenas un noteiktā laika perioda.
Tātad, tirgū ierodas pircēji ar vēlmi pēc iespējas lētāk nopirkt preci. Pārdevējs savukārt, grib iespējami dārgāk pārdot savu preci. Ja pircējs un pārdevējs spēj vienoties par abiem izdevīgu cenu, tad darījums var notikt.
Attēlā: Tirgus mehānisms
Tirgus mehānisms – ir pircējs, kuram ir vēlēšanās un iespēja nopirkt, ir pārdevējs, kuram ir iespēja un vēlēšanās pārdot.
Aplūkosim Kalniņu ģimenes apsvērumus. Viņi zina, ka cilvēkam, lai uzņemtu vitamīnus un dzelzi, jāapēd 200 gramu zemeņu dienā, jeb 5kg svaigu zemeņu sezonā. Kalniņu ģimene gribētu un spētu nopirkt 20kg apēšanai svaigā veidā, un tik pat sasaldēšanai un ievārīšanai ziemas krājumiem. Viņi plāno, ka zemeņu cena varētu būt no 2,50 eiro par kg- 6,00 eiro par kg. Ja cena būs 2,5 kg, tad viņi nopirks 55 kg, ja cena būs 4,00 eiro par kg, viņi nopirks 40kg, bet ja cena būs 6.00 eiro par kg, tad viņi nopirks tikai 20kg.
Uz tirgu pošas arī zemeņu audzētājs un pārdevējs Lejiņš. Viņš un pārējie pārdevēji veido piedāvājumu. Piedāvājums ir noteiktas preces daudzums, ko ražotāji kādā laika periodā spēj saražot un pārdot par konkrētām cenām.
Pieprasījuma elastība (cenas) parāda, kā izmainās pieprasītās preces daudzums, mainoties preces cenai. Piedāvājuma likums - par augstāku cenu ražotāji grib un spēj saražot tirgum lielāku preces daudzumu, ja pārējie nosacījumi paliek nemainīgi.
Lejiņš plāno, ka pa 2,50 eiro par kg viņš ir gatavs pārdot 20 kg, par 4,00 eiro – 40 kg, bet par 6.00 eiro – 60 kg.
Pieprasījuma un piedāvājuma attēlojums grafiski:
Uz tirgu pošas arī zemeņu audzētājs un pārdevējs Lejiņš. Viņš un pārējie pārdevēji veido piedāvājumu. Piedāvājums ir noteiktas preces daudzums, ko ražotāji kādā laika periodā spēj saražot un pārdot par konkrētām cenām.
Pieprasījuma elastība (cenas) parāda, kā izmainās pieprasītās preces daudzums, mainoties preces cenai. Piedāvājuma likums - par augstāku cenu ražotāji grib un spēj saražot tirgum lielāku preces daudzumu, ja pārējie nosacījumi paliek nemainīgi.
Lejiņš plāno, ka pa 2,50 eiro par kg viņš ir gatavs pārdot 20 kg, par 4,00 eiro – 40 kg, bet par 6.00 eiro – 60 kg.
Pieprasījuma un piedāvājuma attēlojums grafiski:
Zemeņu pieprasījums un piedāvājums
Svarīgi ir prast nolasīt informāciju tabulā. Pieprasījuma tabula atspoguļo pircēju vēlmi un spēju par dažādām cenām nopirkt konkrētu preču daudzumu. Piemēram, ja zemeņu cena ir 2,50 eiro/kg, tad pircēji grib un spēj nopirkt 55 kg zemeņu.
Savukārt piedāvājuma tabula atspoguļo ražotāja vēlmi par noteiktām cenām saražot piegādāt tirgum noteiktu zemeņu daudzumu. Piemēram, ja zemeņu cena ir 2,50 eiro/kg, tad ražotāji spēj un grib tirgum piegādāt 20 kg zemeņu.
Savukārt piedāvājuma tabula atspoguļo ražotāja vēlmi par noteiktām cenām saražot piegādāt tirgum noteiktu zemeņu daudzumu. Piemēram, ja zemeņu cena ir 2,50 eiro/kg, tad ražotāji spēj un grib tirgum piegādāt 20 kg zemeņu.
Iegūto informāciju var attēlot grafiski:
1. Uzzīmē koordinātu asis.
2. Uz vertikālās ass attēlo preces cenu. (cenas apzīmējums P no Price), uz horizontālās ass atzīmē daudzumu (Q Quantity) un mērvienības kg.
3. Izvēlas mērogu, iezīmē iedaļas un atliek skaitliskās vērtības.
4. Ar punktu koordinātās atzīmē cenu un tai atbilstīgo daudzumu.
5. Savieno punktus un izveido līkni.
6. Pieraksta apzīmējumus līknēm. Pieprasījuma līknei D (Demand), bet piedāvājuma līknei S (Supply)
Zemeņu piedāvājuma līkne
Zemeņu pieprasījuma līkne
Kā lasīt grafiku? Pieprasījuma un piedāvājuma grafiki izsaka sakarību starp cenu, pieprasīto un piedāvāto daudzumu. Lai noteiktu skaitliskās vērtības, no punkta velk perpendikulu pret asīm un nolasa rādījumu. Piemēram, ja cena ir 2,50 eiro/kg tad pārdevēji grib un spēj saražot un tirgum piegādāt 20 kg zemeņu, bet pircēji par 4 eiro/kg būs gatavi un spēs nopirkt 40 kg.
Ir gadījumi, kad piedāvātais preces daudzums ir lielāks par pieprasīto daudzumu, jeb ražotāju par noteiktu cenu piedāvā vairāk, nekā grib un spēj nopirkt pircēji. Tādā gadījumā rodas preces pārpalikums. Šādā tirgus situācijā ir tendence cenai samazināties. Mēdz būt pretēja situācija, kad par noteiktu cenu pieprasītais daudzums ir lielāks, nekā piedāvātais daudzums. Tad rodas preču deficīts. Šādā situācijā cenai ir tendence paaugstināties. Gan pircēji, gan ražotāji visvairāk iegūst situācijā, kad par konkrēto cenu ir vienāds pieprasītais un piedāvātais preces daudzums. Šādu situāciju sauc par tirgus līdzsvaru. To apzīmē ar E (Equilibrium).
Ir gadījumi, kad piedāvātais preces daudzums ir lielāks par pieprasīto daudzumu, jeb ražotāju par noteiktu cenu piedāvā vairāk, nekā grib un spēj nopirkt pircēji. Tādā gadījumā rodas preces pārpalikums. Šādā tirgus situācijā ir tendence cenai samazināties. Mēdz būt pretēja situācija, kad par noteiktu cenu pieprasītais daudzums ir lielāks, nekā piedāvātais daudzums. Tad rodas preču deficīts. Šādā situācijā cenai ir tendence paaugstināties. Gan pircēji, gan ražotāji visvairāk iegūst situācijā, kad par konkrēto cenu ir vienāds pieprasītais un piedāvātais preces daudzums. Šādu situāciju sauc par tirgus līdzsvaru. To apzīmē ar E (Equilibrium).
Lai apstiprinātu tirgus situāciju, tirgū jāierodas pircējiem Kalniņu ģimenei un pārdevējam Lejiņam. Tirgus situāciju var attēlot arī tabulā un grafiski, ja vienā tabulā un vienās koordinātu asīs apvienosim pieprasījuma un piedāvājuma rādītājus. Tabulā pieprasīto daudzumu apzīmē saīsināti ar QD, bet piedāvāto daudzumu ar QS.