Tirgus ir mehānisms, kas saved kopā kādas preces pārdevēju ar tās pircēju un ļauj vienoties par cenu.
Bezdarbs ir situācija tautsaimniecībā, kad cilvēks darbaspējas vecumā ar atbilstošu kvalifikāciju meklē darbu, bet nevar atrast darbu par atbilstošu samaksu vai nevar atrast to vispār.
Bezdarbnieks darbaspējīgs Latvijas patstāvīgais iedzīvotājs, kuram no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ nav izpeļņas vai citu ienākumu un kurš meklē darbu un ir reģistrēts Nodarbinātības valsts aģentūrā.
Pieprasījums – noteikts preču vai pakalpojumu daudzums, ko patērētāji kādā laika periodā vēlas un spēj nopirkt par konkrētām cenām.
Piedāvājums – noteikts preču vai pakalpojumu daudzums, ko ražotāji kādā laika periodā spēj un vēlas piedāvāt par konkrētām cenām.
Konkurence – ekonomiskā sāncensība starp diviem vai vairāk ražotājiem (vai pārdevējiem) konkrētajā tirgū.
Ekonomiskā sistēma – valsts saimnieciskās darbības organizēšanas sistēma. Ir šādas ekonomiskās sistēmas: tradicionālā, brīvā tirgus, komandekonomika, un jauktā tipa ekonomiskās sistēmas. Ekonomisko sistēmu raksturo dominējošā īpašumu forma. Privātīpašums, valsts īpašums un veids kā sabiedrība pieņem lēmumus par ierobežoto resursu sadali: centralizēti vai decentralizēti, informācijas ieguves un koordinācijas mehānisms.
Bezdarbs ir situācija tautsaimniecībā, kad cilvēks darbaspējas vecumā ar atbilstošu kvalifikāciju meklē darbu, bet nevar atrast darbu par atbilstošu samaksu vai nevar atrast to vispār.
Bezdarbnieks darbaspējīgs Latvijas patstāvīgais iedzīvotājs, kuram no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ nav izpeļņas vai citu ienākumu un kurš meklē darbu un ir reģistrēts Nodarbinātības valsts aģentūrā.
Pieprasījums – noteikts preču vai pakalpojumu daudzums, ko patērētāji kādā laika periodā vēlas un spēj nopirkt par konkrētām cenām.
Piedāvājums – noteikts preču vai pakalpojumu daudzums, ko ražotāji kādā laika periodā spēj un vēlas piedāvāt par konkrētām cenām.
Konkurence – ekonomiskā sāncensība starp diviem vai vairāk ražotājiem (vai pārdevējiem) konkrētajā tirgū.
Ekonomiskā sistēma – valsts saimnieciskās darbības organizēšanas sistēma. Ir šādas ekonomiskās sistēmas: tradicionālā, brīvā tirgus, komandekonomika, un jauktā tipa ekonomiskās sistēmas. Ekonomisko sistēmu raksturo dominējošā īpašumu forma. Privātīpašums, valsts īpašums un veids kā sabiedrība pieņem lēmumus par ierobežoto resursu sadali: centralizēti vai decentralizēti, informācijas ieguves un koordinācijas mehānisms.
Attēlā: Centrāltirgus
Centrāltirgus ir centrālais un lielākais Rīgas tirgus. Atrodas pilsētas centrā, Maskavas priekšpilsētā, uz dienvidiem no pilsētas kanāla (Kārļa baseina), pretim Rīgas Starptautiskajai autoostai.
Jau senajos laikos radās vajadzība apmainīties ar precēm, tāpēc cilvēki devās uz vietām, kur satiekas sauszemes tirdzniecības ceļi, vai upju, jūru krastos, kur bija iekārtotas ostas, kur piestāja tirgotāju laivas. Visērtāk to bija izdarīt tirgus laukumos.
Mūsdienās tirgus ir ne tikai laukums, kur satiekas preces pircējs un pārdevējs, bet darbību kopums, kas saista konkrētas preces pircējus un pārdevējus un ļauj vienoties par cenu. Tirdzniecība ir labprātīga maiņa, kur ieguvējas ir abas puses. Ja viena puse nebūs ieguvēja, tā nepiekritīs darījumam, un tas nenotiks.
Tirgi ir atšķirīgi un tos var grupēt pēc dažādām pazīmēm:
• Pēc tā ko pērk un pārdod tirgū (preces, pakalpojumus, naudu, darbu, vērtspapīrus, zemi, īpašumus, valūtu u.c.)
• Pēc tā ko pērk un pārdod tirgū (preces, pakalpojumus, naudu, darbu, vērtspapīrus, zemi, īpašumus, valūtu u.c.)
Attēlā: Naudas tirgus
Attēlā: Nekustamā īpašuma tirgus
• Pēc tā, cik plašu teritoriju aptver tirgus (vietējais, reģionālais, nacionālais, starptautiskais).
• Pēc konkurences līmeņa (pilnīgas konkurences, monopolistiskās konkurences, oligopola, monopola).
• Pēc konkurences līmeņa (pilnīgas konkurences, monopolistiskās konkurences, oligopola, monopola).
Konkurence ir sāncensība starp diviem vai vairāk ražotājiem (vai pārdevējiem) konkrētajā tirgū.
Ja tirgū ir viens ražotājs, tas var ietekmēt tirgus cenu. Ja šis ražotājs ražo unikālu preci, kurai nav aizvietotāju, un tirgū ir grūti uzsākt darbu jauniem uzņēmumiem, tad tas ir monopols. Monopoliem ir liela tirgus vara, tāpēc to darbību uzrauga Konkurences padome, bet cenu (tarifu) izmaiņas enerģētikas, elektronisko sakaru, pasta, sadzīves atkritumu apsaimniekošanas un ūdenssaimniecības nozarēs apstiprina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (regulators).
Piemērs:
"Pasažieru vilciens" ir vienīgais pasažieru pārvadātājs pa sliežu ceļiem posmā Rīga-Sigulda. Tātad, monopols.
Sporta apavu, velosipēdu tirgū ir daudz ražotāju. Produkts ir diferencēts- nedaudz atšķirīgs, tāpēc ražotāji to reklamē un var nedaudz ietekmēt cenu. Ražošanu bez barjerām var uzsākt jauni ražotāji. Šādu tirgu dēvē par monopolistiskās konkurences tirgu.
Piemērs:
Dažādu gāzēto, saldināto dzērienu ražotāju piedāvājums – dažādu tilpumu, plastikāta, alumīnija, stikla tarā, dažādām garšām, piedāvājums plašs un daudzveidīgs, monopoliskā konkurence.
Ir tirgi, kuros ir daži ražotāji, kas ražo identisku produktu un spēj ietekmēt tā cenu. Jaunu dalībnieku ienākšanu tirgū apgrūtina tas, ka jāiegūst licence vai darbības uzsākšanai jāveic lieli ieguldījumi. Šādu tirgu sauc par oligopolu. Lai mazinātu konkurenci, ražotāji mēdz slepeni vienoties par cenām, sadalīt tirgu, tas ir, veido karteļus.
Piemērs:
Latvijas situācijā mobilo sakaru pakalpojumi veido oligopola konkurenci.
Par ideālu tirgu, kas efektīvi sadala resursus, pircējiem nodrošina zemākas cenas, jo savā starpā konkurē ļoti daudz ražotāji, kuri ražo identisku, jeb pilnīgi vienādu produktu, uzskata par pilnīgas konkurences tirgu. Ražotājs šajā tirgū nevar ietekmēt tirgus cenu un ir spiests pārdot preci par noteiktu tirgus cenu.
Piemērs:
Dārzeņu stends Rīgas Centrāltirgū. Pilnīga konkurence.