Holokausts (grieķu val. holos – viss, bez atlikuma; kaustos – sadedzināts) – ebreju masveida iznīcināšana nacistiskajā Vācijā un tās okupētajās teritorijās Otrā pasaules kara laikā.
Geto – lielās pilsētās izveidotas norobežotas teritorijas, kur ebreji piespiedu kārtā tika nometināti un izolēti, kamēr tika izmantoti kā lētais darbaspēks Vācijas labā.
Koncentrācijas nometne – ieslodzījuma vieta, kas izbūvēta izolētā teritorijā ārpus apdzīvotām vietām.
Nāves nometne – koncentrācijas nometne, kuras ieslodzītie tika plānveidīgi noslepkavoti.
Tranzītnometne – koncentrācijas nometne, kurā ebrejus ieslodzīja pirms aizvešanas uz nāves nometnēm. Šādas nometnes mēdza rādīt pasaules preses pārstāvjiem kā ebreju „jaunās kārtības” paraugus, jo tajās darbojās skolas, teātri un orķestri.
Varšavas geto ieslodzīto nosūtīšana uz nāves nometni
Ebreju masveida iznīcināšanas process sākās līdz ar Polijas okupāciju. Tur izveidotajos geto līdz 1941. gada beigām izvietoja visus dzīvi palikušos ebrejus. Par neatļautu atrašanos uz ielas ārpus geto draudēja nāves sods. Ebrejiem bija jānēsā dzeltens vai balsts apsējs ar Dāvida zvaigzni. Okupēto zemju ebreju veikali un uzņēmumi tika slēgti, uz viņiem attiecināja visus Vācijā pastāvošos ierobežojumus. Ebreji faktiski tika pasludināti ārpus likuma. Viņus pārraudzīja drošības policija – gestapo.
Geto iekšienē tika nodibināta ebreju kopiena, kas rūpējās par vecajiem un nevarīgajiem iedzīvotājiem. Nacisti izveidoja ebreju vecāko padomes (Judenrat), ar kuru starpniecību nodeva savus rīkojumus. Tās centās iespēju robežās atvieglot geto iedzīvotāju dzīves apstākļus.
1941. gada martā, gatavojoties uzbrukumam Padomju Savienībai, Hitlers uzdeva SS reihsfīreram Heinriham Himleram un Vācijas Drošības dienesta (SD) vadītājam Reinhardam Heidriham organizēt okupētajās PSRS teritorijās esošo komisāru (politdarbinieks Sarkanajā armijā, nacisti tā dēvēja visus kompartijas un padomju varas aparāta darbiniekus), ebreju un čigānu tūlītēju pilnīgu iznīcināšanu.
H. Himlers
SS (Schutzstaffel) bija elitāra Nacionālsociālistiskās Vācu Strādnieku Partijas iekšēja militāra struktūra, kas sākotnēji tika izveidota kā apsardzes dienests. Vēlāk tā pārņēma likumizpildes funkcijas, pārtopot par autonomu, sarežģīti strukturizētu nacistu organizāciju, kas pakļauta tikai fīreram.
Sicherheitsdienst jeb SD bija SS iekšējās izlūkošanas dienests, kas nodarbojās ar izmeklēšanu, informācijas vākšanu un apkopošanu. Tālāk materiāli tika nodoti Gestapo, kas veica konkrētas izmeklēšanas un arestus.
Iznīcināšanas plāna īstenošanai tika izveidotas speciālas vācu policijas un drošības dienesta militāras vienības – einzacgrupas.
Nacisti izvērsa aktīvu antisemītisma propagandu un iznīcināšanas akcijā centās iesaistīt okupēto teritoriju, īpaši – Baltijas un Rietumukrainas, vietējos iedzīvotājus. 1941. gada jūnijā R. Heidrihs izdeva slepenu instrukciju, kurā prasīja radīt priekšstatu, ka šī akcija ir pašu lietuvieši, latviešu, igauņu, ukraiņu, poļu un baltkrievu pretebreju naida izpausmes.
Vietējo antisemītismu un nacistu izpalīgu noziedzīgās darbības vajadzēja filmēt un fotografēt, lai kompromitētu pakļautās tautas.
1942. gada pavasarī tika izveidota nāves nometnes, uz kurām pārvietoja geto iedzīvotājus. Lielākās no tām atradās Polijas teritorijā.
Svarīgi!
Aptuveni 6 milj. Eiropas ebreju tika nogalināti vai gāja bojā nometņu gāzes kamerās, kā arī einzacgrupu veiktajās iznīcināšanas akcijās, tranzītnometnēs, geto un vilcienu vagonos no slimībām, bada un spīdzināšanas.
Anne Franka (šīs ebreju meitenes dienasgrāmata ir viena no pazīstamākajām liecībām par holokaustu)
Nāves nometnes Eiropā
