PIRMĀ SEMESTRA NOSLĒGUMA TESTI
Dzelzi jau kopš antīkajiem laikiem izmantoja būvniecībā. Bet iepriekšējos laikmetos tam nebija būtiskas nozīmes - to izmantoja tikai detaļās, jo nebija iespējams iegūt augstas kvalitātes dzelzi. Sākot ar 18. gadsimtu, sākās rūpnieciska dzelzs apstrāde, tā uzlabojot tās kvalitāti, - čuguna ražošana.
 
77f3bafa5d2a43b28bff9c22f710324f.jpg
Attēlā: Darbs tēraudlietuvē 19. gadsimtā
 
19. gadsimta otrajā pusē sāka plaši ražot augstas kvalitātes tēraudu - attīrīta čuguna un dzelzs savienojumu. Jau 18. gadsimta beigās no čuguna, bet īpaši plaši - 19. gadsimtā no tērauda sāka būvēt tiltus.
Viens no pirmajiem jaunās konstrukcijas tiltiem bija 1779. gadā uzceltais čuguna tilts pār Sevērnu Lielbritānijā. Čuguna daļas veidoja tilta pamatu - konstrukciju.
Līdzīgas konstrukcijas tiltu būvē tika izmantotas visā pasaulē.
 
7ea425c49604dabfe7cd766ca2d54b9e.jpg
Attēlā: 19. gadsimta astoņdesmitajos gados uzbūvētais dzelzs konstrukciju tilts Mičiganā ASV
 
Dzelzs izmantošana ne tikai pamata konstrukcijām, bet arī trošu izgatavošanai ļāva radīt piekaru tiltus.
Pirmais piekaru tilts Eiropā, būvēts 19. gadsimta sākumā, bija tilts pār Ronu Francijā. Konstrukciju viegluma un elegances dēļ piekaru tilti sāka aizstāt balstu tiltus.
 
Brooklyn-Bridge-introduction-construction-history-place-geography.jpg
Attēlā:Bruklinas piekaru tilts Ņujorkā, būvēts 19. gadsimta beigās
 
19. gadsimta sākumā dzelzs kļuva par svarīgu materiālu lielu celtņu pārsegumu veidošanā, piemēram, Parīzes Maizes tirgus kupolā. Bet arhitekti, ievērojot tradīciju - neatstāt atklātas pamata konstrukcijas, sākotnēji arī dzelzs konstrukcijas mēdza aizsegt ar citiem būvniecības materiāliem, ar dekoriem.
Tikai vēlāk tērauds kā interjera elements ieguva patstāvīgu nozīmi.
 
c62c98f07d48e351969d43af3b24f966.jpg
Attēlā:Parīzes Sv. Ženevjēvas bibliotēkas (būvēta 19. gs. vidū) lasītāju zāle, kur arhitekts Anrī Labrusts atstāja atklātas čuguna kolonnas, tā laužot tradīciju
 
Prasme radīt iespaidīgas konstrukcijas, izmantojot tikai jaunapgūto materiālu - dzelzi, visspilgtāk izpaudās inženiera Gistava Eifeļa uzceltajā 300 metrus augstajā tornī Parīzē ( būvēts 19.gadsimta astoņdesmitajos gados).
 
f6645aa70397d5912a06dd5bc2de7635714859ecdf88dae5b4b6e290c89827a6.jpeg
Attēlā: Eifeļa torņa konstrukcija veidota no fabrikā gatavotām standartizētām tērauda detaļām
 
Tornis faktiski ir būvēts kā ieejas vārti Francijas paviljonā starptautiskajai rūpniecības sasniegumu izstādei, kura norisinājās Parīzē. Pēc izstādes paviljonu nojauca, bet tā vārti palika, izraisot neviltotu parīziešu sašutumu.
Šādas konstrukcijas tā laika sabiedrība uztvēra kā neatbilstošas pilsētvidei - sabiedrība protestēja pret torni, prasīja to nojaukt.
Par Parīzes simbolu Eifeļa tornis kļuva tikai 20. gadsimta otrajā pusē.
No tāluma torņa iespaids nešķiet tik monstrozs, kāds ir tā tiešā tuvumā, - atrodoties blakus smagnējai tērauda masai.
 
341.JPG
Attēlā: Eifeļa torņa pakājē, atrodoties tam cieši blakus, cilvēka augums nesniedzas pat torņa pamatnes augstumā
 
Atsauce:
https://i.pinimg.com/600x315/7e/a4/25/7ea425c49604dabfe7cd766ca2d54b9e.jpg
https://cdn.britannica.com/s:800x450,c:crop/22/150922-138-FA31FAEB/Brooklyn-Bridge-introduction-construction-history-place-geography.jpg
https://i.pinimg.com/originals/c6/2c/98/c62c98f07d48e351969d43af3b24f966.jpg
https://i.f1g.fr/media/cms/orig/2019/12/05/f6645aa70397d5912a06dd5bc2de7635714859ecdf88dae5b4b6e290c89827a6.jpeg
No autores arhīva