Procesi, kuri raksturo arhitektūru 20. gadsimta sākumā, notika jau 19. gadsimtā, īpaši - tā otrajā pusē. Tāpēc nav iespējams konstatēt īpašas pārmaiņas tieši 20. gadsimta sākumā - turpinājās tās tendences, kas bija aizsākušās 19. gadsimtā.
Svarīgi!
Līdz 19. gadsimtam arhitektūras attīstību raksturoja viens dominējošais stils noteiktā laikmetā, piemēram, gotika ir tipisks viduslaiku otrās puses - 12. - 15. gadsimta stils. Savukārt, piemēram, baroka stila ēkas bija raksturīgas 16.gs. otrajai pusei - 18. gadsimtam.
53.jpg
Attēlā: 20. gs.  sākuma skats Rīgā Brīvības ielā (tolaik Aleksandra ielā) parāda rīdzinieku dažādo gaumi un iespējas - līdzās lepniem jūgendstila namiem slejas visai necilas koka ēkas
  
19. gadsimts bija zaudējis vienas idejas dominanti gan arhitektūrā, gan mākslā - kultūra atspoguļoja un arī ietekmēja cilvēku domāšanu. 
20. gadsimtā radītā kultūra, t.sk. arhitektūra, turpināja šo tendenci. Vienlaicīgi pastāvēja un viens otru nomainīja vairāki arhitektūras stili. To noteica laikmeta prasības, pasūtītāju individuālās vēlmes, gaume un iespējas, ideoloģiju ietekme, jaunu celtniecības materiālu ražošana.
 
19. gadsimtā un 20. gadsimta sākumā pastāvēja iepriekšējo gadsimtu stilu ietekmes arhitektūrā - historisma virziens.
  
480x345.jpg
Attēlā redzama bijusī Rīgas Biržas komitejas komercskola, tagad -Latvijas Mākslas akadēmija
 
Tā būvēta 20.gadsimta sākumā, izmantojot gotikas elementus: smaili tornīši, augsti logi ar smailloka arku u.c., tātad pārstāv historisma novirzienu.
Svarīgi!
Historisma arhitektūrā tika pielietoti iepriekšējo gadsimtu stilu elementi - gan ēkas fasādē, gan retāk - iekštelpās kopējot vienu stilu, kā redzams Mākslas akadēmijas paraugā. Iekštelpas visbiežāk neatbilda ēkas ārpusē redzamajam stilam, jo tās pielāgoja tai funkcijai, kam ēka bija paredzēta. 
0847d31cea574905994966595b3c2de6.jpg
Attēlā: Jaunās arhitektūras paraugs - Dž. Pekstona 1851. gadā būvētā Kristāla pils Londonā - Anglijas paviljons starptautiskajai izstādei (ēka tika nodedzināta 1937. gadā)
 
No uzbūves viedokļa tā atgādina gotikas ēkas konstrukciju: centrālais joms, vairāki sānu jomi, šķērsjoms, bet ir būvēta, izmantojot tikai dzelzs konstrukcijas un stiklu - jaunos būvmateriālus, kuru kvalitāte uzlabojās, pateicoties rūpniecības attīstībai.
  
19. gadsimta beigās, protestējot gan pret historismu, gan pret industrializēto pilsētvidi, jaunā arhitektu paaudze radīja jaunu virzienu arhitektūrā - jūgendstilu.
 
1523972154590991-1_CasaBatllo_prev.jpg
Attēlā: Izcilā kataloņu arhitekta Antonio Gaudi projektētā Casa Batllo Barselonā 
 
Dzīvojamā ēka pilnībā iemieso A. Gaudi arhitektūras savdabīgo stilu - plūstošo, saskaņoto līniju ritmi ēkas fasādē - gan logailu formām, gan balkoniem, jumta korei; vitrāžu logi harmonē ar ēkas fasādes mozaīku rotājumiem, rotājumi atgādina zvīņas.
Jūgendstils tiecās pēc plānojuma un dekoru saskaņas, tuvināšanās dabas formām, lai dabas motīvi izdaiļotu pilsētvidi.
 
Atsauce:
https://i0.wp.com/stacija.org/wp-content/uploads/2012/11/53.jpg?resize=700%2C452
https://i.jauns.lv/t/2017/05/19/1145060/480x345.jpg?v=1495194262
https://cdn.24.co.za/files/Cms/General/d/10307/0847d31cea574905994966595b3c2de6.jpg
https://baltic-grlk5lagedl.stackpathdns.com/production/baltic/images/1523972154590991-1_CasaBatllo_prev.jpg?w=1900&fit=crop&crop=faces&auto=%5B%22format%22%2C%20%22compress%22%5D&cs=srgb
Mākslas vēstures pamati II/  Tatjana Kačalova, Rihards Pētersons. - Rīga: Zvaigzne ABC, 1997. - 137 lpp. Izmantotā literatūra: 5.-7.lpp.