Spānijas pilsoņu karš bija karš starp divām naidīgām nometnēm - Fransisko Franko vadītajiem nacionālistiem un republikas atbalstītājiem. Tas ilga no 1936. gada 17. jūlijam līdz 1939. gada 1. aprīlim.
Pirmajā pasaules karā Spānija nepiedalījās, taču arī to 20. gados apdraudēja ekonomiska un iekšpolitiska nestabilitāte.
Svarīgi!
1923. gada 23. septembrī Spānijā notika militārs apvērsums un izveidojās ģenerāļa Primo de Riveras diktatūra.
1931. gada vēlēšanās uzvaru guva republikāņi, karalis Alfonso XIII bija spiests doties trimdā. Tika nodibināta Otrā republika, kurā varu tiecās iegūt kreisie spēki.
1933. gadā pēc vēlēšanām pie varas atgriezās labējā spārna valdība. Kreiso aktivitātes un strādnieku nemieri Katalonijā un Astūrijā veicināja labējo spēku konsolidāciju, tiem pievienojās arī fašisti. Viņi apvienojās fašistiskajā Spānijas falangā.
Primo de Rivera
Alfonso XIII
Fransisko Franko
Svarīgi!
1935. gadā kreisie – komunisti, sociālisti, republikāņi u.c. – nodibināja Tautas fronti, kura nākamajā gadā uzvarēja parlamenta (Kortesu) vēlēšanās.
Izmantojot nesaskaņas Tautas frontē, falangisti ar armijas atbalstu 1936. gada 18. jūlijā sāka militāru sacelšanos. Dumpinieku priekšgalā bija ģenerālis Fransisko Franko. Nemieri pārauga pilsoņu karā starp falangistiem un republikāņiem. Karš turpinājās 3 gadus.
Tūkstošiem republikāņu tika sodīti un represēti. Daudzi spāņu mākslinieki, rakstnieki un republikas atbalstītāji pameta Spāniju un devās trimdā. Kaut arī Franko valdību atzina vairākas lielvalstis, Spānija nonāca starptautiskā izolācijā, kas turpinājās līdz pat 50. gadiem.
Svarīgi!
Spānijas Pilsoņu karš beidzās 1939. gadā ar falangistu uzvaru. Spānijā izveidojās ģenerāļa Franko diktatūra.
Falanga bija fašistiska partija Spānijā no 1933. -1977. g., tās pārstāvji tiek saukti par falangistiem.
Pilsoņu karš Spānijā
Svarīgi!
Spānijas Pilsoņu karš bija ne tikai iekšēja cīņa vienā valstī, bet kļuva par republikānisma un fašisma sadursmi. Falangistus atbalstīja Vācija un Itālija, bet republikāņus – PSRS.
Hitlers izmantoja izdevību Spānijā izmēģināt Vācijas jaunākos militārās rūpniecības ražojumus, īpaši lidmašīnas.
Gernika 
Pablo Pikaso glezna "Gernika"
Citas Eiropas valstis un ASV paziņoja par neitralitātes ievērošanu, taču daudzu valstu brīvprātīgie iebrauca Spānijā, lai cīnītos republikāņu pusē. Veidojās tā saucamās internacionālās brigādes. No PSRS Spānijā cīnījās aptuveni 3000 cilvēku, kā arī tika piegādāti tanki, lidmašīnas, ieroči un bruņumašīnas.
Nacionālistus atbalstīja konservatīvie, katoliskie spēki, kā arī galēji labējā Falangas partija, Hitlera Vācija, Musolīni Itālija un Portugāle.
Republikāņu vidū bija gan centristi, kas atbalstīja kapitālistisku liberālo demokrātiju, gan revolucionāri anarhisti un sociālisti. Republikāņi saņēma militāro atbalstu no PSRS un Meksikas.
Svarīgi!
Sniedzot atbalstu falangistiem, 1937. gada 26. aprīlī Vācijas aviācija bombardēja basku pilsētu Gerniku.
Gernika
Tas bija pirmais gaisa uzbrukums civiliedzīvotājiem Eiropā. Šī notikuma iespaidā spāņu gleznotājs Pablo Pikaso radīja savu gleznu „Gernika”, ietverot tajā daudz kara posta simbolu.
Pablo Pikaso glezna "Gernika"
Citas Eiropas valstis un ASV paziņoja par neitralitātes ievērošanu, taču daudzu valstu brīvprātīgie iebrauca Spānijā, lai cīnītos republikāņu pusē. Veidojās tā saucamās internacionālās brigādes. No PSRS Spānijā cīnījās aptuveni 3000 cilvēku, kā arī tika piegādāti tanki, lidmašīnas, ieroči un bruņumašīnas.
Nacionālistus atbalstīja konservatīvie, katoliskie spēki, kā arī galēji labējā Falangas partija, Hitlera Vācija, Musolīni Itālija un Portugāle.
Republikāņu vidū bija gan centristi, kas atbalstīja kapitālistisku liberālo demokrātiju, gan revolucionāri anarhisti un sociālisti. Republikāņi saņēma militāro atbalstu no PSRS un Meksikas.
Svarīgi!
Karš beidzās ar nacionālistu uzvaru un Spānijas valsts izveidošanu republikas vietā.