Apgaismība bija turpinājums iepriekšējo gadsimtu garīgajiem pūliņiem, taču tās lielākais sasniegums bija racionālistiskais pasaules skatījums, kas kļuva par domāšanas veidu plašai sabiedrībai un garīgi vienoja Eiropu.
Apgaismības idejas izplatījās dažādi. Tika dibinātas dažādas biedrības, kas iepazīstināja plašāku sabiedrību ar apgaismības idejām. Sākumā tās bija zinātniskas biedrības un akadēmijas, tad – literāri pulciņi, kuros apvienojās valdnieki un literāti. Pēc tam tika dibinātas lasītāju biedrības, kuru mērķis bija izplatīt zināšanas. Tajās jau iesaistījās daudz plašāka sabiedrība, jo tās bija pieejamas visu kārtu pārstāvjiem. Populāra kļuva arī organizēšanās pēc profesionālās piederības. Tika dibinātas ārstu, aptiekāru, juristu u.c. biedrības.
Svarīgi!
Apgaismības ideju izplatīšanā liela nozīme bija arī t.s. slepenajām biedrībām jeb ložām. Vēsturē visvairāk pazīstamas ir brīvmūrnieku jeb masonu ložas, kas apvienojās brīvmūrnieku ordenī.
Brīvmūrnieku ordeņa simboli - celtnieku darbarīki: stūrenis, cirkulis.
Tajā iekļāvās no dažādām kārtām nākusi sabiedrības elite.
Par brīvo mūrnieku viduslaikos dēvēja akmeņkali, kas prata mākslinieciski apstrādāt neskartu akmeni. Šī amata pratēju īpašo stāvokli noteica arī tas, ka tiem bija jābūt neatkarīgiem. Viņi bija pirmo gotisko katedrāļu celtnieki. Brīvmūrnieki pamazām ieguva lielākas priekšrocības salīdzinājumā ar citām amatnieku brālībām. Ar īpašu pāvesta bullu viņiem bija atļauts neierobežoti ceļot pa visu Eiropu. Brīvmūrnieki sargāja savas īpašās tiesības, kā arī amata noslēpumus. Kļūt par šīs brālības locekli bija sarežģīti. Pastāvēja savstarpējās pazīšanās zīmes, kas bija zināmas tikai brālības locekļiem.
Par ložu sākumā sauca ēku, kas kalpoja par amatnieku darbnīcu, apmešanās un pulcēšanās vietu katedrāļu celtniekiem – brīvmūrniekiem. Ložas bija brālības īpašums. Pirms katedrāļu celtniecības tajās slepenībā tika veikti aprēķini un radīti projekti. Vēlāk šo jēdzienu sāka attiecināt uz brīvmūrnieku organizāciju. Laika gaitā brīvmūrnieku ložām pieslējās intelektuālā sabiedrība – ārsti, rakstnieki, mūziķi, politiķi, virsnieki un aristokrāti, kas tika uzņemti par pilntiesīgiem locekļiem, un tās kļuva par garīgām organizācijām. Vislabāk ložas bija saglabājušās Anglijā, un 1717. gadā tās apvienojās Brīvmūrnieku ordenī. Tās pārņēma viduslaiku brīvmūrniecības organizācijas formu, simbolus un ceremonijas. 18. gs. šādas brīvmūrnieku ložas darbojās Parīzē, Ženēvā, Hamburgā un arī Krievijā. 1750. gadā brīvmūrnieku loža „Ziemeļzvaigzne” tika nodibināta Rīgā.
Brīvmūrnieki popularizēja uzskatus, kas saskanēja ar apgaismības idejām:
- apziņas brīvību;
- iecietību un uzmanību pret citādi domājošiem;
- indivīda brīvu attīstību;
- patiesumu un taisnīgumu.
Tiem, kam bija tuvas apgaismības idejas, kas tiecās pārveidot sabiedrību, meklēja ceļu uz brīvmūrnieku ložām. Pateicoties brīvmūrnieku organizācijai, apgaismības idejas ātri vien izplatījās dažādās Eiropas zemēs.
Apgaismības idejas tika popularizētas arī ar grāmatu, īpaši ar laikrakstu, starpniecību. Sākumā tie bija periodiski izdevumi ar zinātnisku saturu, vēlāk parādījās profesionāli orientēti laikraksti un visbeidzot – pamācoša un audzinoša rakstura nedēļas izdevumi. Lasītājiem tika piedāvātas tēmas sarunām par profesionāliem jautājumiem, ētikas un morālas dabas ikdienas problēmām. 18. gs. pēdējā trešdaļā periodiskajos izdevumos arvien lielāku vietu ieņēma sabiedriski, politiski un saimnieciski jautājumi.
Pirmais mēnešraksts sāka iznākt Holandē 1686. g., savukārt Anglijā - 1701. g. 18. gs. vidū Anglijā iznāca jau aptuveni 90 dažādi periodiski izdevumi, bet 1800. g. to skaits sasniedza jau 278.
Francijā pirmais dienas laikraksts parādījās 1777. g., bet 1789. g. bija jau 169 laikraksti.
Vācijā 1780. g. iznāca 247 dažādi preses izdevumi.
Latviešu valodā pirmais periodiskais izdevums „Latviešu Ārste” iznāca 1768. g. Tam gan bija tikai 25 numuri. No 1797. g. divus gadus iznāca periodisks izdevums latviešu valodā „Latviska Gada Grāmata”.
18. gs. sabiedriskajā dzīvē nozīmīgi kļuva bagātu, bet parasti nedižciltīgu dāmu saloni. Sevišķi pazīstami bija Parīzes saloni. Tajos lasīja zinātniskus sacerējumus, uzstājās literāti un filozofi. Arī šādi nostiprinājās un izplatījās apgaismības idejas.