16. gadsimtā Anglijā valdīja Henrijs VIII Tjūdors un viņa pēcnācēji. Izcilākā valdniece no Henrija VIII bērniem bija Elizabete I (1558-1603).
Romas pāvests un Eiropas katoliskie valdnieki neatzina Elizabetes I tiesības uz troni un viņas vietā labāk gribēja redzēt katolieti – Skotijas karalieni Mariju no Stjuartu dinastijas. Marijai arī bija likumīgas tiesības uz Anglijas troni, jo viņas tēvs, Skotijas karalis Džeimss V Stjuarts, bija Henrija VII mazdēls. Abas karalienes sīvi cīnījās par troni. Elizabete I galu galā panāca Marijas sodīšanu ar nāvi. Taču Elizabetei nebija pēcnācēju, tāpēc pēc viņas nāves tomēr pie varas nāca Stjuartu dinastija – troni ieņēma Marijas dēls Džeimss I (1603-1625). Viņš turpināja valdīt absolūtisma garā.
Svarīgi!
Nākusi pie varas, Elizabete I nostiprināja sava tēva iedibināto kārtību – valsts reliģija bija anglikānisms, un anglikāņu baznīcas galva bija no pāvesta neatkarīgs karalis.
Elizabete I
Lai samazinātu katoļu ietekmi valstī, karaliene panāca, ka Anglijas galma amatus ieņēma vienīgi protestanti. Tomēr Elizabete I atbalstīja protestantus tikai tikmēr, kamēr tas atbilda viņas interesēm. No Nīderlandes aizbēgušie kalvinisti, kurus Anglijā dēvēja par puritāņiem, mēģināja izmainīt galma paražas.
Puritāņi aicināja:
- atteikties no izpriecām, dejām, dziesmām un teātra izrādēm,
- noārdīt greznos altārus baznīcās,
- ievērot visu valsts iedzīvotāju gribu valsts pārvaldē.
Tas Elizabetei I nemaz nebija pa prātam, un aktīvākie puritāņi tika vajāti kā valdnieces politiskie pretinieki.
Elizabetes I laikā saasinājās Anglijas un Spānijas attiecības. Agrāk tās bija bijušas sabiedrotās, taču Elizabete I negribēja pieļaut, ka Spānijas karalis Filips II (Elizabetes vecākās māsas Marijas Tjūdores bijušais vīrs) sāk kontrolēt Anglijas politiku.
Filips II
Elizabete I atbalstīja nīderlandiešus, kuri bija sacēlušies pret katoliskās Spānijas virskundzību savā zemē. Anglija sniedza patvērumu nemiernieku kuģiem un uzņēma nīderlandiešu bēgļus – amatniekus un tirgotājus. Tas sekmēja Anglijas pilsētu saimniecības uzplaukumu. Briti sāka sekmīgi konkurēt ar Spāniju pasaules jūrā un Amerikas vergu tirgos.
Filips II sāka gatavot iebrukumu Anglijā, lai tur atjaunotu katoļticību. Viņš plānoja ar karakuģiem pārvest lielas armijas daļas, izcelties Anglijas krastā un iekarot to. Spāņu flote, ko dēvēja par „Neuzvaramo armādu”, sastāvēja galvenokārt no galjonām. Uzbrukuma sagatavošana Filipam II izmaksāja gandrīz 100 reizes dārgāk nekā Elizabetes I veiktie aizsardzības pasākumi.
Pirmā kauja notika 1588. gada jūnijā Lamanša jūras šaurumā, pēc tam notika vēl vairākas sadursmes. Spāņu floti komandēja hercogs Medina-Sidonijs, bet angļu ievērojamākie komandieri bija Hovards un Dreiks. Sākumā 130 kuģu lielajai „Neuzvaramajai armādai” bija spēka pārsvars, taču daudzi kuģi gāja bojā vētrās un sadursmēs ar angļu floti, bet atlikušos jūras straumes un vējš aizdzina ziemeļu virzienā garām Anglijai. Spānijā atgriezās tikai puse kuģu un trešdaļa karavīru un jūrnieku, kas bija devušies uz Angliju.
„Neuzvaramās armādas bojāeja” nozīmēja, ka Spānija zaudējusi jūras lielvaras pozīcijas, ko tā bija ieguvusi Lielo ģeogrāfisko atklājumu laikā. Arī Nīderlande drīz atbrīvojās no Spānijas virskundzības. Spēka samērs Eiropā izmainījās par labu Anglijai. Pašā Anglijā nostiprinājās protestantisms, pieauga tās aktivitātes pasaules jūrās un okeānos.
Angļu kuģubūvētāji
16. gs. zīmējumā parādīts, ka angļu kuģubūvētāji saviem kuģiem par paraugu ņēma zivs formu. Lai uzlabotu kuģu manevrēšanas spēju, viņi samazināja klāja virsbūves. Kuģi varēja izvairīties no tuvošanās pretinieku kuģiem un veiksmīgi dragāt tos ar borta lielgabalu zalvēm.
Frānsiss Dreiks
Frānsiss Dreiks
Jūras laupītājs Frānsiss Dreiks ar karalienes Elizabetes I atļauju uzbruka spāņu kuģiem, kuri atgriezās Eiropā no Jaunās pasaules. Viens viņu laupījums līdzinājās Anglijas kases divu gadu ienākumiem. F. Dreikss tika uzņemts bruņinieku kārtā, kad uzdāvināja Anglijas karalienes kronim briljantu baloža olas lielumā. Kā angļu flotes viceadmirālim F. Dreikam bija lieli nopelni spāņu „Neuzvaramās armādas” sagrāvē.