Teorija

Rondo ir mūzikas forma, kas sastāv no vairākiem posmiem, no kuriem viens palaikam atkārtojas, bet pārējie posmi ir atšķirīgi.
Rondo formu var attēlot ar burtiem: ABACA
Nemainīgo posmu apzīmē ar A. Mainīgos posmus apzīmē ar citiem burtiem – B, C.
Rondo formu var apzīmēt arī ar cipariem - 1, 2, 1, 3, 1 vai ar citām zīmēm un simboliem.
Piemērs:
Bohēmiešu tautasdziesma „Sīpolu pārdevējs” ir rondo formā. To var apzīmēt ar burtiem ABACA.

A posms - Hop hei! Pērciet sīpolus saldus, garšīgus, pērciet šeit!
B posms - Sīpoli šie saldie rotās jūsu galdu.
A posms - Hop hei! Pērciet sīpolus saldus, garšīgus, pērciet šeit!
C posms - Palūk, kā tie smaržo, saldi, saldi garšo! Sīpoliņus saldos pērciet droši, būsiet veseli un vienmēr moži!
A posms - Hop hei! Pērciet sīpolus saldus, garšīgus, pērciet šeit!
Parasti rondo ietver ne vairāk kā deviņas daļas. Rondo nedrīkst kļūt pārāk garš.
 
Par rondo rašanās vietu tiek uzskatīta Francija. Šeit senatnē bija populāra tautas deja ar dziedāšanu. Deju sauca par rondo, kas franču valodā nozīmē apli, apaļu deju.
Atsauce:
I.Vasmanis, I.Vilkārse „Mūzika 4.klasei”, Rīga, Zvaigzne ABC, 2002.g., 143.lpp