Teorija

Mūzika ir skaņu māksla, kas rada iespaidu uz visu pasauli.
 
Mūzika radusies tālā senatnē saistībā ar dabas skaņām, to atdarināšanu, gadalaiku un diennakts maiņām, kas nosaka cilvēku dzīves ritumu.
Visdažādākās skaņas visapkārt mums ir uz ielas, transportā, mājās, skolā, darbā. Dabā varam saklausīt lapu čaboņu, jūras šalkoņu, bišu dūkšanu, lietu, vēju, pērkona dārdus. Varam saredzēt un sajust saulainu dienu, melnus padebešus, zibens spēriena spožās līnijas, rudens lapu košumu. Daba palīdz cilvēkam atpūsties no mūsdienu pārpilnās skaņu pasaules.
 
Latviešu tautas dziesmās apdziedāts Latvijas dabas skaistums – zelta rudzu ziedi, baltie mākoņu paladziņi, balti putotā Daugava, bet dzīvnieku un putnu darbība bieži tiek sasaistīta ar kādu līdzīgu rīcību cilvēku dzīvē. Piemēram, par cīruli vai zvirbuli, kad pūcīte atnāca viesībās neaicināta. Noklausies latviešu tautasdziesmu "Cīruli, cīruli'" un iemācies dziedāt no galvas latviešu tautasdziesmu "Zvirbuli, zvirbuli"!
 
 
Zvirbuli, zvirbuli, kad ņemsi sievu? Ai, ai, džam, džam, kad ņemsi sievu?
Rudeni, rudeni ap miežu laiku. Ai, ai, džam, džam, ap miežu laiku.
Zvirbulim sanāca visādi viesi. Ai, ai, džam, džam, visādi viesi.
Pūcīte atnāca neaicināta. Ai, ai, džam, džam, neaicināta.
Zvirbulis paņēma pūcīti dancot. Ai, ai, džam, džam, pūcīti dancot.
Pūcīte nomina zvirbulim kāju. Ai, ai, džam, džam, zvirbulim kāju.
Zvirbulis aizveda pūcīt' uz tiesu. Ai, ai, džam, džam, pūcīt' uz tiesu.
Pūcītei nosprieda piecpadsmit dabūt. Ai, ai, džam, džam, piecpadsmit dabūt.
Kam nāca kāzās neaicināta. Ai, ai, džam, džam, neaicināta.
 
Latviešu tautasdziesmā "Bēdu manu lielu bēdu" atainots dziedāšanas prieks. Daba ir kopā ar cilvēku ikdienas darbos, svētkos, priekos un bēdās. Noklausies un iemācies dziedāt no galvas!
 
 
Bēdu manu, lielu bēdu,
Es par bēdu nebēdāj'!
  
Ramtai, ramtai, radi-ridi-rīdi, ramtai rīdi ralallā.
  
Liku bēdu zem akmeņa,
Pāri gāju dziedādam'.
  
Ramtai, ramtai, radi-ridi-rīdi, ramtai rīdi ralallā.
  
Es negāju noskumusi
Nevienāi vietiņā.
  
Ramtai, ramtai, radi-ridi-rīdi, ramtai rīdi ralallā.
  
Ar dziesmiņu druvā gāju,
Ar valodu sētiņā.
  
Ramtai, ramtai, radi-ridi-rīdi, ramtai rīdi ralallā.
 
Ne tikai latviešu tautasdziesmās, bet arī komponistu sacerētajos skaņdarbos ir ievīta dabas tēma - dzīvnieku un augu valsts bagātība, dabas tēli. Dabas skaistums cilvēkos var izraisīt dažādas emocijas - gan prieku un sajūsmu, gan bēdas un satraukumu.
Svarīgi!
Ar mūzikas izteiksmes līdzekļu palīdzību – melodiju, ritmu, tempu (ātrumu), dinamiku (atskaņojuma skaļumu, skaņas stiprumu) - komponisti spēj attēlot dažādas dabas skaņas un tēlus, putnu dziesmas, gadalaiku maiņu, klusumu.
Piemērs:
Līdzena melodija lēnā tempā rada plūstošu, sastingušu, bet ātrā tempā - enerģisku noskaņu.
Viļņveidīga un lēcienveidīga melodija, atkarībā no tempa, var piešķirt gan aktīvu, gan plūstošu mūzikas raksturu.  
Vienmērīgs ritms lēnā tempā var radīt mierīgus dabas tēlus, bet ātrā tempā - nemierīgus.
Nevienmērīgs un punktēts ritms rada aktivitāti, enerģiju, satraukumu un rotaļīgumu.
Lēns temps var attēlot skumjas, mieru, sastingumu, bēdas, bet ātrs temps - prieku, satraukumu, enerģiju, dusmas.
Klusa dinamika  var attēlot mierīgu, gaišu, saulainu un skumju noskaņu, bet skaļa dinamika - aktivitāti, nemieru un saspringumu.
Noklausies latviešu komponista Pētera Vaska skaņdarba "Ainava ar putniem" fragmentu! Ieklausies, kā komponists ar mūzikas izteiksmes līdzekļu palīdzību attēlojis putnus! Temps - vidējs, ritms - nevienmērīgs, melodija - virpuļojoša kā putnu treļļi, flautas tembrs - košs, spilgts un noslēpumains.
 
 
Noklausies itāļu komponista Antonio Vivaldi skaņdarba "Pavasaris" fragmentu, kas ir daļa no cikla "Gadalaiki". Ieklausies, kā komponists attēlojis pavasari! Skaņdarbam ir vidējs temps, nevienmērīgs ritms, melodijā skan putnu treļļi vijoļu izpildījumā, vijoļu tembrs ir skanīgs, maigs un daudzkrāsains, mūzikas raksturs - aktīvs, rotaļīgs, maigs un dziedošs.
 
 
Ne tikai latviešu tautasdziesmās un instrumentālajos skaņdarbos, bet arī komponistu radītajās dziesmās varam dzirdēt un sajust dažādas dabas norises.
Noklausies latviešu komponista Imanta Kalniņa dziesmu ar Raiņa vārdiem "Mākonītis un mākonīte".
Dziesmas 1. un 3.daļa ir lēnas. Lēno daļu ritms ir vienmērīgs, melodija plūstoša, noskaņa maiga kā balti, pūkaini mākonīši. Flautas solo skan līdzeni un dziedoši. 
Dziesmas 2.daļa ir ātra un strauja. Flautas enerģiskā spēle attēlo vēja stabulīti, atkārtotie un aktīvie melodiskie gājieni, skaļā dinamika un paātrinātais temps ataino dziesmas vārdus "drūzmēdami, grūstīdami apgāž lielo lietus trauku".
 

Komponisti katru dienu sacer ļoti daudz jaunu skaņdarbu. Ļoti labs klausītājs ir tas, kurš mūziku ne tikai klausās, bet to arī dzird, uztver un vērtē - ieklausās vārdos, melodijā, izjūt ritmu un skaņdarba noskaņu.
Atsauce:
https://www.youtube.com, E.Melngaiļa apd., Cīruļa vedības
https://www.youtube.com, Bēdu, manu lielu bēdu, Ritentiņi.
https://www.youtube.com, Pēteris Vasks. Landscape with Birds
https://www.youtube.com, Antonio Vivaldi "Gadalaiki" , "Pavasaris"
https://www.youtube.com, Imants Kalniņs, Rainis, Menuets. Mākonītis un Mākonīte