3. Jāņa Cimzes darbības nozīme

19. gadsimta pirmajā pusē vācu muižniecības pārstāvji Vidzemē – Valmierā atvēra semināru – skolu. Tajā izglītoja nākamos latviešu draudžu skolotājus – latviešu puišus. Tamdēļ tam tika dots nosaukums “Vidzemes skolotāju seminārs”. 1834. gadā par jaundibināmā Vidzemes skolotāju semināra vadītāju izvēlējās toreizējo daudzsološo Valmieras draudzes skolas pedagogu Jāni Cimzi.

 

 

Jānis Cimze (1814 – 1881) bija skolotājs, folkloras pētnieks, pirmais latviešu komponists un diriģents.

Viņa mūža nozīmīgākie darbi:
1. pirmās latviešu profesionālās skolotāju mācību iestādes – Vidzemes skolotāju semināra – faktiskais vadītājs, skolotājs, mācību pārzinis un vēlāk – direktors;
2. pirmo latviešu tautasdziesmu apdaru veidotājs.

 

Jānis Cimze dzimis 1814. gada Cēsu apriņķa Raunas draudzes Cimzes pusmuižā, kuras nosaukums dots viņa dzimtas uzvārdam. Tēvs – muižas vagars ar savu sievu 8 bērnu ģimeni audzināja stingri, kristīgās ticības un dievbijības garā. Jau bērnībā kristīgo draudžu saietos notika pirmā Jāņa Cimzes saskarsme ar mūziku. Tuvējo draudzes skolu jaunietis beidza ar izcilību un iegūtās zināšanas pielietoja mājskolotāja darbā. Būtisks likteņa pavērsiens notika 1833. gadā, kad tobrīd
deviņpadsmitgadīgais Jānis Cimze izturēja konkursu uz Valmieras draudzes skolotāja vietu. Līdzās
darbam skolā, viņš bija arī priekšdziedātājs, ērģelnieks un notārs.

Nākamā semināra vadītāja amatam tika izraudzīts krietnais un zinātkārais jaunietis Jānis Cimze. Tobrīd viņam zināšanu vēl nebija pietiekoši. Draudze savāca 180 rubļus, lai viņš varētu doties izglītoties un sagatavoties šim amatam uz Veisenfelsas skolotāju semināru Vācijā. Mācību procesā Cimze saskatīja, ka dziedāšana un mūzika ir labs izglītības veids. Vēlāk, jau vadot un uzņemot Vidzemes skolotāju seminārā nākamos audzēkņus, viņiem tika prasītas iemaņas mūzikā, jo mācību laiks bija par īsu, lai visu apgūtu no pašiem pamatiem.

Sākumā semināru izveidoja Valmierā 1838. gadā, kad seminārā mācības uzsāka 8 semināristi un 2 klausītāji. Mācību ilgums bija 3 gadi ar ļoti noteiktu dienas kārtību. Pēc skolas beigšanas jaunieši bija sagatavoti gan skolotāja darbam, gan arī baznīcas amatiem – ērģelniekam un rakstvedim, kuram bija jākārto baznīcas grāmatas.

 

1843. gadā skolas ēka nodega un Lugažu muižas barons nolēma semināru pārcelt uz Valku. Mācības Valkā notika vācu valodā un skolotājus sagatavoja gan latviešu, gan blakus esošo igauņu apgabaliem. 1890. gadā vācu muižniecība semināru slēdza, jo nepakļāvās valdības rīkojumam par pāriešanu uz krievu mācībvalodu.

Pilnu mācību kursu semināra darbības laikā pabeidza 479 audzēkņi, tajā skaitā arī Latvijas Valsts himnas "Dievs, svētī Latviju!" autors Baumaņu Kārlis. Semināra audzēkņu vidū bija vēlāk ievērojami rakstnieki, sabiedriski darbinieki, koru dibinātāji un vadītāji, piem., Dāvids Cimze, Indriķis Zīle, Juris Neikens, Auseklis, Apsīšu Jēkabs, Jānis Sērmūkslis u.c. Šobrīd šajā ēkā atrodas Valkas novadpētniecības muzejs.

 

2020. gadā tika izdota latviešu diriģenta Jāņa Erenštreita grāmata par Jāni Cimzi "Kroņa pinējs". 

Pirmajās publicētajās dziesmu grāmatās bija ievietotas vācu ziņģes un dažas latviešu tautasdziesmas.
Jānis Cimze ir pirmais latviešu mūziķis, kurš vāca un apdarināja tautasdziesmas koru vajadzībām.

Viņš apdarināja apmēram 300 latviešu tautasdziesmas koriem – vīru un jauktajiem. Šajā darbā viņam palīdzēja Vidzemes skolotāju semināra audzēkņi. Cimzes apdares lika pamatus, kā arī vairākus gadu desmitus bija latviešu koru nacionālā repertuāra kodols. Visas latviešu tautasdziesmu apdares tika veidotas to dziedāšanai bez pavadījuma, kas nozīmē a cappella (apdare var būt arī – tautasdziesmas melodija, kurai pierakstīts instrumentāls pavadījums).

 

Krišjānis Barons vāca un apkopoja skaitāmās latviešu tautasdziesmas, kuras ievietoja krātuvē ar nosaukumu "Dainu skapis". Jānis Cimze veidoja apdares dziedamajām latviešu tautasdziesmām. 1872. gadā Jānis Cimze sakārtoja pirmo kora dziesmu krājumu "Dziesmu rota" divās daļās: 1. daļa "Dārza puķes" – tajā iekļautas 19. gs. vācu tautas dziesmas un vācu komponistu dziesmas. 2. daļā "Lauka puķes" ievietotas latviešu tautasdziesmu apdares koriem. "Lauka puķes" ir agrīnākais latviešu nacionālās mūzikas piemineklis. Tajā iekļautās latviešu tautasdziesmu apdares deva koriem plašu  nacionālo repertuāru. Jāņa Cimzes "Dziesmu rota" bija pirmā latviešu dziesmu grāmata, ar kuras palīdzību tika sagatavots I Vispārējo latviešu Dziesmu svētku repertuārs 1873. gadā. Tieši Jānim Cimzem pieder vislielākie nopelni daudzbalsīgas dziedāšanas veicināšanā Latvijā.

1836. gadā tika organizēti Daugavas mūzikas svētki. Tie bija paraugs un stimuls turpmākajam koru kustības uzplaukumam. 1864. gadā mācītājs Juris Neikens organizēja pirmos latviešu novada dziesmu svētkus Dikļos (dēvēti arī par Dziedāšanas svētkiem), bet 1870. gadā tādi tika veidoti Dobelē. Koru kustības aktivitāte vainagojās ar I Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem 1873. g. 26. - 29. jūnijā, Rīgā. Svētku pamatrepertuārā bija skaņdarbi no Jāņa Cimzes krājuma "Dziesmu rota". Kā, piemēram, Jāņa Cimzes apdares latviešu tautasdziesmām "Rīga dimd", "Nu, ardievu, Vidzemīte", "Karavīri bēdājās" u.c. Svētkos – svinīgajā atklāšanas aktā Rīgas Latviešu biedrības zālē skanēja arī pirmā latviešu oriģinālkompozīciju autora Baumaņu Kārļa sacerētā "Dievs, svētī Latviju!", ko svētku pamatrepertuārā, dziesmas teksta dēļ, cenzūra iekļaut neatļāva.

Vidzemes skolotāju seminārā, svētkos un ikdienā latvietim neiztrūkstoši bija latviešu tradicionālie mūzikas instrumenti. Tos izgatavoja savām rokām no mājās un tās apkārtnē pieejamiem materiāliem.

  

 

 

 

  

 

 

 

 

 

Iepazīsties ar latviešu tautas mūzikas instrumentu aprakstu šeit.