2. Koncertdzīve Rīgā 17. - 19. gs. 2. pusei

17. un 18. gs. nozīmīgākie muzikālie procesi lielajās pilsētās noritēja vāciskā, ne latviskā vidē. Tomēr latviešu īpatsvars pakāpeniski pieauga. Radās nopietna koncertdzīve, kuras centrs bija Rīga. Līdzās tai, arī Jelgavā kultūras dzīve tika regulāri kopta.

Rīgā no 1700. - 1719. g. darbojās vācu komponists, ērģelnieks un dziedātājs Johans Valentīns Mēders. Strādāja vācu ērģelnieks un komponists Johans Gotfrīds Mītels.

18. gs. Rīga kļuva par nozīmīgu mūzikas dzīves centru. 1782. gadā uzcēla Rīgas pilsētas teātra namu, kurā norisinājās aktīva koncertdarbība. Rīgā Melngalvju namā atradās Rīgas mūzikas biedrība, kas kopā ar Rīgas pilsētas teātra namu organizēja pilsētā muzikālo dzīvi. 19. gs. sākumā rīdziniekiem un pilsētas viesiem bija iespēja dzirdēt dižo klasicisma komponistu - Jozefa Haidna, Ludviga van Bēthovena un Volfganga Amadeja Mocarta - skaņdarbus.

Salīdzinājumam:
Volfgangs Amadejs Mocarts dzimis 1756. g. un miris 1791. g. Ludvigs van Bēthovens: 1770. - 1827. g. Viņu radītā mūzika Rīgas koncertos jau bija plaši atskaņota. Turpretim pirmais latviešu profesionālās oriģinālmūzikas komponists Baumaņu Kārlis ir dzimis tikai 1835. gadā.

Izrāžu repertuāros ļoti plaši tika pārstāvēta opera. Rīgā no 1837. - 1839. g. dzīvoja un strādāja vācu dižais operkomponists Rihards Vāgners, kura vārds ir dots ielai un koncertzālei Rīgā. Ar koncertiem uzstājās Ferencs Lists, Klāra Šūmane, Hektors Berliozs. Tomēr pieminēto Eiropas mākslinieku uzstāšanos, viņu mūziku līdz 19. gs. 2. pusei lielākoties baudīja vācu aristokrāti un bagātie pilsētnieki.

Rīgā dzīvojošie vācu baroni dibināja privātas mūziķu kapelas, par kuru vadītājiem strādāja mūziķi no Vācijas. Par latviešu tautasdziesmām lielu interesi izrādīja vācu dzejnieks Johans Gotfrīds Herders, kurš tās pētīja un tulkoja vācu valodā.