Teorija

Irlavas skolotāju seminārs sagatavoja latviešu skolotājus Kurzemes guberņas skolu vajadzībām. Semināra darbības laikā (no 1840. – 1900. gadam) tur izglītību ieguva 853 audzēkņi, no kuriem vairāk kā 700 skolas absolventu vēlāk strādāja par skolotājiem. Tā bija privāta mācību iestāde, kuras ēkas cēla un uzturēja Kurzemes bruņniecība. Mācības notika galvenokārt vācu valodā. Semināra audzēkņiem netika piedāvāts stingri noteikts apmācības laiks – izglītotākie, spējīgākie mācījās tikai gadu vai divus. Taču audzēkņi ar mazāk zināšanām studēja ilgāk kā trīs gadus. Seminārā bija daudz un dažādi mācību priekšmeti, no kuriem gandrīz visus sākumā mācījās vācu valodā, bet pēc pārkrievošanas politikas sākuma 1870. gados – krievu valodā. Baltijas pārkrievošanas laikā 1900. gadā ar Kurzemes landtāga lēmumu semināru Irlavā slēdza, jo neizdevās vienoties ar Krievijas valdību.
Starp minētajiem 835 audzēkņiem seminārā mācījās arī ērģelnieki, diriģenti Jānis Bētiņš un Jānis Kade, komponists un ērģelnieks Oskars Šepskis, komponists un diriģents Ernests Vīgners.
Viens no izcilākajiem Irlavas semināra skolotājiem bija ērģelnieks, dziesmu svētku virsdiriģents un mūzikas attīstības veicinātājs Jānis Bētiņš (1830 – 1912).

Jānis Bētiņš
1830 - 1912

Jānis Bētiņš links.jpg
Jānis Bētiņš

Jānis Bētiņš bija ērģelnieks, diriģents un mūzikas pedagogs. Saukts arī par "Kurzemes mūzikas tēvu". Pirmo Vispārējo latviešu Dziesmu svētku 1873. gadā virsdiriģents. Viens no aktīvākajiem latviešu mūzikas dzīves veidotājiem Kurzemē XIX gadsimta otrajā pusē.
Mācījās Irlavas skolotāju seminārā. No 1848. līdz 1893. gadam bija šī semināra skolotājs, darbojās arī kā ērģelnieks. 1868. gadā viņa vadībā tika izveidots Irlavas jauktais koris – viens no pirmajiem koriem Kurzemē. 1870. gadā Dobelē noorganizēja Kurzemes novada Dziesmu svētkus un bija to virsdiriģents. Piedalījās Vispārējo latviešu Dziesmu svētku sagatavošanas darbos, bija Dziesmu karu žūrijas loceklis, 1. un 3. svētku virsdiriģents un 3., 4. un 5. Dziesmu svētku goda virsdiriģents.
Skolojis un ar savu darbību bijis piemērs izcilajam latviešu komponistam Ernestam Vīgneram, kurš bija viens no latviešu profesionālās mūzikas aizsācējiem.
 

Ernests Vīgners arī Vīgneru Ernests
1850 - 1933

Vīgneru Ernests - links.jpg
Ernests Vīgners

Vīgneru Ernests bija komponists, diriģents, pedagogs un folkloras vācējs.
Ernests Vīgners dzimis Kuldīgas apriņķa Kalna muižas „Liekmaņos” 1850. gadā.
Mācījies Graudupes pagasta skolā, pēcāk 2 gadus Irlavas skolotāju seminārā. Apguvis vijoļspēli, klarneti un ērģeļspēli. Kā orķestra pirmais vijolnieks piedalījies Kurzemes dziesmu svētkos Dobelē 1870. gadā. Studējis arī Maskavas konservatorijā. Pirmais latviešu mūziķis, kurš ieguvis profesionālu muzikālu izglītību.
Strādājis par tautskolotāju dažādās Kurzemes vietās, aktīvi iesaistījies folkloras vākšanas darbā, izdevis četrbalsīgi harmonizētu (apdarinātu) dziesmu krājumu „Latvija” vīru korim. Organizējis vasaras kursus dziedāšanas skolotājiem, sarakstījis grāmatu „Sagatavošanas kurss kora dziedāšanā”. Bijis arī dažādu amatierkoru un orķestru diriģents, mūzikas skolotājs ģimnāzijā, dažādos kursos un skolā, paša dibinātajā bērnudārzā un Fonoloģijas institūtā.

Fonoloģijas institūts

Ernests Vīgners 1920. gadā izveidoja Fonoloģijas institūtu, kuru vadīja līdz mūža galam (1933). Tajā viņš izkopa savu muzikālās dzirdes attīstības sistēmu – tā saukto fonoloģijas metodi. Ernests Vīgners bija pedagogs – dzirdes mācības (fonoloģijas) metodiķis. Viņš bija pārliecināts, ka jebkuru muzikālu dotību bērnam dzirdi var attīstīt līdz absolūtajai.

Atsauce:

www.lcb.lv - Ernests Vīgners
lv.wikipedia.org - Jānis Bētiņš, Ernests Vīgnerswww.skola2030.lv - 8.7. Dziesmu un Deju svētku tradīcija Latvijāwww.literatura.lv - Jānis Bētiņš
http://www.vigners.lvhttps://es.wikipedia.org/wiki/Archivo:R%C4%ABga,_Bauma%C5%86u_K%
https://lv.wikipedia.org/wiki/Att%C4%93ls:J%C4%81nis_B%C4%93ti%C5%86%C5%A1.jpg