I Vispārējie latviešu Dziesmu svētki iedibināja Dziesmu svētku tradīciju, kura tiek turpināta joprojām. Tie parasti tiek rīkoti Rīgā reizi piecos gados. 2023. gadā norisināsies jau 27. Vispārējie latviešu Dziesmu svētki.
I Vispārējie latviešu Dziesmu svētki deva stimulu tautas nacionālās pašapziņas atmodai. Tie veicināja turpmāko sabiedriskās dzīves un koru kustības aktivizēšanos, kā arī rosināja latviešu komponistus oriģinālmūzikas sacerēšanai. Dziesmu svētku tradīcijas kodols ir a cappella kordziedāšana.
A cappella:
dziedāt a cappella – dziedāt bez instrumentāla pavadījuma
a cappella dziesma – dziesma bez instrumentāla pavadījuma
Dziesmu svētku pirmsākumi meklējami ārpus Latvijas robežām. 19. gs. pirmajā pusē tādi tika rīkoti Vācijā, Austrijā un Šveicē. Sekojot šo zemju paraugam, Baltijas pilsētās tika dibināti kori un rīkoti dziedāšanas svētki. Plaša mēroga dziesmu svētki, kuros piedalījās vācbaltiešu kori, izskanēja 1861. gadā Rīgā. Mācītājs un rakstnieks Juris Neikens 1864. gadā sarīkoja latviešu vīru koru dziedāšanas svētkus Dikļos, kuros piedalījās 6 kori ar 120 dziedātājiem. Tiem sekoja līdzīgi svētki dažādās vietās Vidzemē un Kurzemē. 1870. gadā tika noorganizēti Kurzemes dziedāšanas svētki Dobelē, kuros piedalījās jau 400 dziedātāji.
Pirmie Dziesmu svētki norisinājās 1873. gadā Rīgā. Rīga tika izvēlēta, jo uz to visērtāk bija atbraukt no visiem Latvijas novadiem. Toreiz svētku nosaukums bija I Vispārīgie latviešu Dziedāšanas svētki. Šodien tradicionāli tos dēvē – Vispārējie latviešu Dziesmu svētki. Svētki noritēja no 26. – 29. jūnijam, kā toreiz dēvēja – “starp Jāņiem un 1. jūliju”.
Svētkos piedalījās 46 kori ar kopējo dziedātāju skaitu – 1003 (salīdzinājumam – XXVI Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos 2018. gadā piedalījās ap 12 000 dziedātāju). No Vidzemes ieradās 34 kori, bet no Kurzemes un Zemgales – 12 kori. Pirmajos svētkos vīru koru bija vairāk nekā jaukto koru, savukārt sieviešu koru nebija vēl neviena. Toties jauktajos koros dziedošajām dāmām daiļdārznieki bija atsūtījuši tūkstoš rozes. Līdzās koriem 1. Dziesmu svētkos piedalījās arī 16 orķestranti. Svētku virsdiriģenti bija par “Kurzemes mūzikas tēvu” dēvētais Jānis Bētiņš un Indriķis Zīle. Pirmajos Vispārējos dziesmu svētkos bija apmēram 20 000 skatītāju.
Svētkus atklāja 26. jūnijā plkst. 14.00 Rīgas Latviešu biedrības namā. Pēc svētku rīcības komitejas priekšnieka Riharda Tomsona un arhitekta Jāņa Frīdriha Baumaņa svētku uzrunas Baltijas skolotāju semināra koris Jāņa Dreiberģa vadībā pirmo reizi dziedāja Kārļa Baumaņa dziesmu "Dievs, svētī Latviju" (atceries, šajos svētkos dziesmu aizliedza atskaņot kopkora izpildījumā). Dziesma tika uzņemta ar lielām gavilēm un sajūsmu. Pēc tam, Vāgnera Tanheizera maršam skanot, zālē ienesa Dziesmu svētku karogu, kuru dēvē arī par "Līgo karogu".
Dziesmu svētku "Līgo" karogs
Vispārējo latviešu dziesmu svētku karogu mēdz saukt arī par “Līgo” karogu, jo tā devīze ir “Līgo!”. Līgu uzskatīja par latviešu līksmības, draudzības, mūzikas un visa daiļuma dievi, savukārt lībiešu valodā „līgo” nozīmē – „lai top!”. Karoga vidusdaļā ir ar zīda pavedieniem izšūts attēls, kas atveido svētu birzi. Zem liela, veca ozola redzams ar kuplu lapu vītni pušķots altāris, uz kura deg upuru liesmiņa. Pie altāra uz kreisās rokas atspiedies stāv vaidelotis, turot paceltā rokā kuplu ozola zaru (vaidelotis bija seno baltu tautu priesteris, reliģisko rituālu izpildītājs, kā arī seno latviešu dziesminieks un burtnieks). Virs karoga uz sarkana samta ir ar zelta burtiem uzšūts vārds "Līgo" un karoga apakšā uz balta zīda ar zelta burtiem ir lasāms: 26. jūnijā 1873.
Līgo karogs ir nests visu Vispārējo Dziesmu svētku gājienu priekšgalā.
Pirmo Dziesmu svētku programmu veidoja trīs koncerti: garīgais koncerts Doma baznīcā, svētku koncerts un dziesmu karš speciāli būvētā estrādē Ķeizardārzā.
Pirmo Dziesmu svētku estrāde Ķeizardārzā, ko pēc svētkiem nojauca.
Garīgās mūzikas koncertā Doma baznīcā skanēja tikai vācu komponistu dziesmas. Laicīgā koncerta repertuāru sastādīja pārsvarā latviešu tautasdziesmas Jāņa un Dāvida Cimzes apdarē. Piemēram, pirmatskaņojumu vidū bija Jāņa Cimzes latviešu tautasdziesmu “Rīga dimd” un “Nu, ardievu, Vidzemīte” apdares jauktajam korim.
Noklausies Jāņa Cimzes latviešu tautasdziesmas "Rīga dimd" apdari jauktajam korim, kuras pirmatskaņojums izskanēja I Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos.
Svētkos tika atskaņotas arī Baumaņu Kārļa oriģināldziesmas koriem. Notis svētku dalībniekiem tika izsūtītas tikai 1873. gada marta sākumā (salīdzinājumam, mūsdienās svētkiem gatavojas divus gadus). Daži, kas pašu draudzēs nevarēja izveidot kori, gāja uz kaimiņu draudzes kori. Citi iemācījās savu balsi patstāvīgi un tikai Rīgā pievienojās kopējam dziedātāju pulkam. Lielākais vairums dziedātāju uz Rīgu devās zirgu ratos, pa ceļam vēl mācoties dziesmas. Mēģinājumi notikuši arī, kad ceļu malās esošajos krogos piestāja atpūtināt zirgus.
No visiem 43 Pirmo Dziesmu svētku koriem Koru jeb Dziesmu karā (konkursā) piedalījās 15 kori. Atsaucība šim pasākumam bijusi dzīva, jo tāds notikums bija kas jauns, ko klausītāji vēl nepazina.