Teorija

„Dievs, svētī Latviju!” ir Latvijas Republikas valsts himna. Kopā ar valsts karogu un ģerboni tā ir Latvijas nacionālais simbols. Himnas vārdu un mūzikas autors ir Baumaņu Kārlis (1835 - 1905) – viens no ievērojamākajiem latviešu atmodas pārstāvjiem.

Dziesma "Dievs, svētī Latviju!" uzrakstīta Pēterburgā 1872. gadā, kur tobrīd dzīvoja un strādāja dziesmas komponists Kārlis Baumanis. Sākotnējā dziesmas versija rakstīta vīru korim a cappella krievu valodā, taču tā nekad nav atskaņota krieviski.
Vīru korī dzied:
1. tenors
2. tenors
1. bass (vai baritons)
2. bass
 
a cappella – dziedājums vai dziedāšana bez pavadījuma
1873. gada pavasarī Baumaņu Kārlis vēstulē no Pēterburgas nosūtījis I Vispārējo latviešu dziesmu svētku organizatoriskajai komitejai vairākas dziesmas, piedāvājot tās atskaņojumam svētkos. Divas no nosūtītajām: “Daugavas zvejnieku dziesma” un “Tēvijas dziesma” tika iekļautas svētku programmā, taču “Dievs, svētī Latviju!” repertuārā neparādījās. Tomēr tās pirmatskaņojumu izpildīja Baltijas skolotāju semināra audzēkņu vīru koris svētku atklāšanas sarīkojumā Rīgas Latviešu Biedrības zālē 26. jūnijā 1873. gadā. Dziesmas atskaņojums Dziesmu svētku kopkora izpildījumā tika aizliegts.
kopkoris – koris, kurā vienlaicīgi kopā dzied vairāki kori. Piemēram, Dziesmu svētku kopkorī reizē dzied kori no visas Latvijas.
1874. gadā dziesma pirmo reizi publicēta Baumaņu Kārļa dziesmu krājumā “Austra” (jauktā kora izpildījumam un klavierēm) un “Līgo” (vīru korim). Tomēr krājumu “Līgo”, ar tajā iekļauto dziesmu "Dievs, svētī Latviju!", krievu valdība konfiscēja.

Cariskās Krievijas laikā himnas izpildījums nebija pilnībā aizliegts. Cenzūras stingrība laiku pa laikam mainījās, varas iestādēm cenšoties ierobežot vai kavēt himnas dziedāšanu.

Tomēr īpaši tika aizliegts vārds “Latvija”, kuru no 1887. gada dziesmā nedrīkstēja dziedāt. Tādējādi dziesmas sākumfrāze “Dievs, svētī Latviju!” publiskos izpildījumos tika aizstāta ar vārdiem “Dievs, svētī Baltiju!”.

I–III Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos dziesma neskanēja, tomēr III Dziesmu svētkos 1888. gadā tika pirmatskaņots Jurjānu Andreja “Latvju Vispārīgo dziesmu svētku maršs” simfoniskajam orķestrim, kurā izmantotas latviešu tautasdziesmu un arī dziesmas “Dievs, svētī Latviju!” melodija. Uz šī pamata Jurjānu Andrejs izveidoja himnas aranžējumu (pārlikumu) jauktajam korim un orķestrim (atceries, sākotnēji dziesma tika rakstīta vīru korim bez pavadījuma). Šādā sastāvā to pirmoreiz nodziedāja kopkoris IV Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos 1895. gadā. To atskaņoja uzreiz pēc cariskās Krievijas himnas, bet – ar nosaukumu “Dievs, svētī Baltiju!”.
 
Izlasi, kā skanēja dziesma ar minētajām izmaiņām tekstā!

Dievs, svētī Baltiju,
Mūs' dārgo tēviju!
Svētī jel Baltiju,
Ak svētī jel to!
 
1905. gada revolūcijas laikā vārdu „Baltija” atkal nomainīja uz vārdu „Latviju”. Ar laiku „Dievs, svētī Latviju!” kļuva par visas latviešu tautas lūgšanu un pamazām nostiprinājās kā latviešu tautas himna.

Pirmā pasaules kara sākumā varas iestāžu nelabvēlība pret himnu pieauga. Tās izpildījums bija aizliegts un pārkāpēji tika sodīti ar arestu vai naudassodu. Vēlāk dziesmu daļēji legalizēja, taču joprojām to nedrīkstēja dziedāt ar himnas statusu kāda pasākuma sākumā vai beigās. Latvieši gan aizliegumu nereti pārkāpa, aizbildinoties, ka dziesma ir tautas lūgšana un to aizliegt neklājas. Himna daudz skanējusi latviešu strēlnieku vidē, kā arī 1918.–1919. gadā to dziedāja Latvijas Neatkarības kara dalībnieki.
Oficiāli Latvijas Valsts himnas statuss Baumaņu Kārļa dziesmai “Dievs, svētī Latviju!” apstiprināts 1920. gada 7. jūnijā.
Ievēro! Dziesma "Dievs, svētī Latviju!" tika pasludināta par himnu pēc tās komponista Baumaņu Kārļa nāves. Dziesmas autors nepiedzīvoja, ka viņa skaņdarbs ticis izvēlēts par Latvijas Valsts himnu.
 
Noklausies Baumaņu Kārļa dziesmu "Dievs, svētī Latviju!" – Latvijas Republikas himnu vokāli instrumentālā izpildījumā (jauktajam korim un ērģelēm).
  
 
Uz himnas statusi pretendēja arī Jurjānu Andreja dziesmas “Nevis slinkojot un pūstot”, “Dievs, dod mūsu tēvu zemei” un Alfrēda Kalniņa “Latvju himna – 1917”, bet galavārdu par labu dziesmai “Dievs, svētī Latviju!” noteica Jāzeps Vītols.

1940. gada Latgales dziesmu svētkos Daugavpilī Latvijas Valsts himna tiek atskaņota trīs reizes. Svētku dalībnieki un klausītāji apzinājās, ka tautā iemīļotā himna atkal tiks aizliegta. Tobrīd Lietuva jau bija okupēta un krievu tanki atradās tuvu Latvijas robežām.

Himnas statusu dziesma “Dievs, svētī Latviju!” oficiāli zaudēja 1945. gadā. Par Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas himnu apstiprināja Anatola Liepiņa “Dziesma par Padomju Latviju”.

Himnas statusu otro reizi dziesma ieguva 1990. gada 15. februārī.
 
Baumaņu Kārļa piemineklis.jpg
Baumaņu Kārļa piemiņas zīme ar iekaltu himnas nošu rakstu un tekstu. Atrodas Rīgā Dziesmu svētku parkā (Viesturdārzā).
 
Atsauce:
lv.wikipedia.org - Dievs, svētī Latviju!
enciklopedia.lv - Latvijas Valsts himna
www.vestnesis.lv - Baumaņu Kārlis
www.youtube.com
https://es.wikipedia.org/wiki/Archivo:R%C4%ABga,_Bauma%C5%86u_K%C4%81r%C4%BCa_piemi%C5%86as_z%C4%ABme_2003-07-07_-_panoramio.jpg