Baumaņu Kārlis jeb Kārlis Baumanis
1835 – 1905
Baumaņu Kārlis
Nozīme
1. Baumaņu Kārlis bija pirmais latviešu profesionālās oriģinālmūzikas komponists. Latvijas Valsts himnas “Dievs, svētī Latviju!” vārdu un mūzikas autors. Viens no pirmajiem latviešu profesionālās mūzikas pamatlicējiem.
2. Jaunlatviešu sabiedriskās kustības darbinieks un viens no nacionālās atmodas iesācējiem.
3. Kā publicists aizstāvēja latviešu tautas godu un tiesības, izceldams nacionālās īpatnības.
Dzimis tagadējā Limbažu novada Viļķenes pagasta Indriķu pusmuižas nomnieka Jākoba Baumaņa un viņa sievas Annes ģimenē kā sestais dēls. Izglītību guvis vairākās Limbažu apkaimes skolās –Limbažu draudzes skolā, Limbažu elementārskolā un Limbažu apriņķa skolā. Pēc apriņķa skolas beigšanas no 1853. līdz 1856. gadam mācījās Jāņa Cimzes Vidzemes skolotāju seminārā Valkā, kur apguva vispārizglītojošos priekšmetus, speciālo pedagoģiju, svešvalodas, kora dziedāšanu, ērģeļu un vijoles spēli.
Svarīgi!
19. gadsimta pirmajā pusē vācu muižniecības pārstāvji Vidzemē – Valmierā atvēra semināru –skolu. Tajā izglītoja nākamos latviešu draudžu skolotājus – latviešu puišus. Tamdēļ tam tika dots nosaukums “Vidzemes skolotāju seminārs”. 1834. gadā par jaundibināmā Vidzemes skolotāju semināra vadītāju izvēlējās toreizējo daudzsološo Valmieras draudzes skolas pedagogu Jāni Cimzi. 1843. gadā skolas ēka nodega un Lugažu muižas barons nolēma semināru pārcelt uz Valku. Valkā seminārs darbojās līdz 1890. gadam.
1858. gadā Kārlis Baumanis devās uz Pēterburgu, tur iegūdams mājskolotāja un ģimnāzijas skolotāja tiesības. Apguva arī privātas klavierspēles, mūzikas teorijas un kompozīcijas studijas. Vairāk kā 20 gadus strādāja prestižās Pēterburgas skolās – Pēterburgas Reformātu skolā, Smoļnija Dižciltīgo jaunavu institūtā, pasniegdams vācu valodu. Labi atalgotais vācu valodas, zīmēšanas u.c. mācību priekšmetu skolotāja darbs nodrošināja viņam pieklājīgu materiālo un sabiedrisko stāvokli. Tajā laikā viņa Pēterburgas dzīvoklis bija Krievijas pilsētā dzīvojošo nacionāli noskaņoto latviešu inteliģences pulcēšanās un diskusiju vieta. Viņa tuvākie domubiedri bija dzejnieks Auseklis, rakstnieks Kažoku Dāvis un komponists Jurjānu Andrejs.
Jaunlatvieši – nacionālās kustības aktīvisti 19. gs. 2. pusē – Krišjānis Valdemārs, Juris Alunāns, Atis Kronvalds, Krišjānis Barons, Baumaņu Kārlis, Fricis Brīvzemnieks u.c.
Zīmīgi, ka dzīvojot Pēterburgā, latviešu tautas labā varēja izdarīt daudz ko tādu, ko Baltijā tobrīd nebija iespējams paveikt. Krievu sabiedrība daudzkārt atbalstīja latviešu nacionālos centienus.
Līdzās pedagoģiskajam darbam neilgi bija "Pēterburgas Avīžu" līdzstrādnieks, kur tolaik darbojās arī Krišjānis Valdemārs un Auseklis. 1870. gadā Baumaņu Kārli ievēlēja par Rīgas Latviešu biedrības runasvīru un Dziedāšanas komisijas locekli, kā dalībnieks viņš rosīgi piedalījās Pirmo vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku sagatavošanā 1873. gadā.
Baumaņu Kārlis veidojis gan latviešu tautasdziesmu apdares, gan arī komponējis oriģināldziesmas koriem.
Tautasdziesmas apdare – tautasdziesmas melodija, kurai pierakstītas papildus balsis / melodijas. Tautas dziesmas apdari var izpildīt, piem., koris un tā var būt arī instrumentāla.
Oriģināldziesma – dziesma ar zināmu komponistu. Dziesma, kuras melodiju rakstījis komponists, taču vārdi var būt dzejnieka sacerēti vai arī ņemti no tautasdziesmas.
Pirmajos Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos (1873.g.) izskanēja viņa oriģinālkompozīcijas – “Daugavas zvejnieku dziesma” un “Tēvijas dziesma”. Atskaņošanai svētkos tika iesūtīta arī 1872 .g. sarakstītā “Dievs, svētī Latviju!”, tomēr, cenzūras dēļ, tā izskanēja tikai svētku atklāšanas brīdī.
1873. gada Pirmajos Dziesmu svētkos atskaņoja divas Baumaņu Kārļa oriģināldziesmas – "Tēvijas dziesmu" un "Daugavas zvejnieku dziesmu". Otrajos Dziesmu svētkos 1880. g. izskan viņa skaņdarbi – dziesma “Trimpula” (zināma arī kā dziesma ar nosaukumu “Kā Daugava vaida”), "Latviski lai atskan dziesmas" un "Mūsu Tēvs debesīs".
Noklausies Baumaņu Kārļa vīru kora dziesmu ar Ausekļa tekstu "Trimpula" jeb "Kā Daugava vaida".
Pievērs uzmanību dziesmā izmantotajiem mūzikas izteiksmes līdzekļiem. Aktīvu raksturu dziesmai piedod katras tās frāzes sākums ar punktētu ritmu, kā arī pakāpeniska un it kā "neatlaidīga" melodijas virzība augšup panta sākumā. Sekojoši pantu noslēdz melodijas kustība lejup uz tonikas skaņu. Ieklausies - dziesmu izpilda vīru koris a cappella(bez pavadījuma) minora skaņkārtā.
Neskatoties uz Krievijas impērijas valdības apbalvojumu ar Sv. Staņislava ordeni – par panākumiem pedagoģiskajā darbā – 1881. gadā viņu atbrīvoja gan no amata Reformātu skolā, gan arī uzteica Pēterburgas dzīvokli. Iemesli minēti dažādi.
Pēc atgriešanās dzimtenē 1882. gadā Baumaņu Kārlis apmetās Limbažos, kur bija aktīvs sabiedriskais darbinieks. Miris 1905. gadā, apglabāts Limbažu kapsētā.
Noklausies stāstu par Latvijas Valsts himnas "Dievs, svētī Latviju!" autoru Baumaņu Kārli.