Putnu balsis pasaulē skanējušas kopš pasaules rašanās. Jau senajos laikos cilvēki ir klausījušies putnu dziesmās un mēģinājuši tās atveidot ar savu balsi. Ja sākotnēji tam bija savtīgi mērķi – dzīvnieku un putnu pievilināšanai, pielabināšana, tad mūsdienās dabā dzirdētās skaņas komponistiem kalpo par iedvesmu skaņdarba radīšanai.
Lai varētu kādu putnu atdarināt, viņā ir ļoti uzmanīgi jāieklausās. Un pat tad – dzīvnieka vai putna izveidoto skaņu ir ļoti grūti, reizēm pat neiespējami izpildīt ar mūzikas instrumentu palīdzību.
Visdaudzveidīgākās un skanīgākās balsis ir putniem.
Tie parasti dzied augstajā reģistrā, neregulārā ritmā, bieži ātrā tempā un veido lēcienveidīgu melodiju. Savas dziesmas putni izpilda forte dinamikā, siltā, spalgā, spožā, arī griezīgā tembrā. Putni dziedot nekad neveido ansambli, toties viņu balsis rada gaišu, pacilājošu, aktīvu un rotaļīgu noskaņu. Putnu balsis mūzikā attēlo gan ar solo instrumentu, gan instrumentu ansambli, gan to iespējams panākt arī ar orķestra spēli.
Ornitologs – putnu pētnieks.
Ornitologi ir izpētījuši, ka gandrīz visiem putniem ir biedrošanās un brīdinājuma saucieni, sašutuma un nāves briesmu brēcieni. Taču, pēc viņu domām, putni mēdz dziedāt arī bez īpašas vajadzības – tikai sava prieka pēc.
Pie putnu balsīm lielākā daļa cilvēku ir tā pieraduši, ka tās nemaz neievēro – šīs skaņas mums ir it kā dabas «fona troksnis». Lakstīgalas dziesma krāšņi ziedošajās ievās, bezdelīgu steidzīgās «sarunas», sēžot rindā uz vadiem, zvirbuļa čivināšana ceļmalas krūmos vai žubītes skanīgie treļļi saules apspīdētā mežmalā – tā vienmēr ir līdzi pastāvoša dzīvās dabas sastāvdaļa.
Mūsdienās daudzi komponisti, kopā ar ornitologiem, ir pievērsušies putnu dziesmu dziļākai izpētei un raksturošanai. Viņi tām piedēvējuši aprakstošas zilbes: piemēram, meža pūces tēviņš pūš "fū-ū-ū" un tam atsaucas mātīte "kiu, kiu, kiu", lielās zīlītes velkot divzilbīgu motīvu: "ti-ta, ti-ta", čuņčiņš sauc: "cilp calp", ziemas žubītes kliedz: «džīī», savukārt mājas strazdam esot garais svilpiens: «tīīīī».
Komponisti jau kopš 17. gs. savos skaņdarbos ir pievērsušies putnu tematikai.
Noklausies 17. gs. beigu – 18. gs. franču komponista Žans Filips Ramo skaņdarbu "Vista"!
Noklausies 19. gs. franču komponista Kamila Sensānsa skaņdarbu "Gulbis", kas rakstīts čellam solo un klavierēm!
Olivjē Mesiāns
Olivjē Mesiāns (1908 – 1992) bija franču komponists, ērģelnieks, mūzikas teorētiķis, pedagogs un ornitologs.
Komponistu jau no bērnības īpaši saistījusi putnu tematika. Pieredzējušu ornitologu pavadībā viņš daudzas stundas ir pavadījis dzimtās Francijas un citu valstu mežos, kalnos, uz upēm, kur klausījies skanīgo putnu dziesmās. Viņš ir ieskaņojis putnu balsis, sistematizējis savus novērojumus, klasificējis putnus pēc to muzikālajām dotībām un niansēm. Komponists centies pēc iespējas precīzāk saklausīt un notvert katra putna dziesmas melodiskās intonācijas un sarežģīto ritmisko zīmējumu. O. Mesiāns pierakstījis ar notīm putnu dziedājumus un savās kompozīcijās atdarinājis putnu balsis.
Putnu dziesmu izpētes rezultātā tapa skaņdarbi, kuros tiek atdarinātas dabā dzirdēto putnu dziesmas.
Ieklausies: skaņdarbs orķestrim un klavierēm "Putnu pamošanās"!
Mēģini saklausīt kā pikolo flauta, vijole, klavieres, pikolo klarnete, čelesta, ksilolofs un zvaniņi atdarina putnu dziesmas!
Pēteris Vasks
Pēteris Vasks (1946) ir viens no pasaulē visvairāk atzītajiem latviešu komponistiem.
Viņu mēdzot dēvēt par "latviešu Mesiānu", jo, līdzīgi kā franču komponistu, arī Pēteri Vasku mūzikas radīšanā saista putnu tematika.
P. Vaska mūzikas zelta kolekcijai pieder skaņdarbs flautai "Ainava ar putniem":
Komponists teic: "Ainava ar putniem" ir viens no maniem pirmajiem „ornitoloģiskajiem" opusiem. Putni te ir kā skaistuma, harmonijas iemiesojums.
Pretstatā Olivjē Mesiāna daiļradei, P. Vaska mūzikā nav neviena putna dziedājuma citāta.
Skaistā čella un klavieru saspēlē 19. gs. franču komponists Kamils Sensāns ir atveidojis gulbi.
Putnu balsis var atdarināt arī ar balsi – dziedot aktīvas un aprautas zilbes vidējā vai augstā reģistrā, ātrā tempā, skanīgā dinamikā, mainīgā ritmā, aktīvā un rotaļīgā raksturā.
Vēro un ieklausies, kā putna dziedāšanu ar balsi atdarina dziedātāja Linda Hirsta!
Viņa dzied vidējā un augstā reģistrā, kas ir noteicošais lielākās daļas putnu balsu atdarināšanai (vīru balsis parasti skan zemā reģistrā), aprautām skaņu zilbēm, aktīvu dikciju – izrunu, kā arī veidojot ilgstošāku tremolo.
15. gs. beigu – 16. gs. franču komponists Klemāns Žanekēns. Madrigāls (daudzbalsīgā dziesma) "Putnu dziedāšana".
Jau vairākus gadus tiek rīkots Vides mūzikas koncerts „Dabas koncertzāle”, kas radīts zinātnes un mākslas saskarsmē. Zinātnieki, mūziķi, dzejnieki, fotogrāfi un filmu autori kopīgi veido izrādi, kuras galvenais varonis ir daba. Kopš 2006. gada "Dabas koncertzāle" pulcina tūkstošiem ģimenes, lai pievērstos konkrētai sugai dabā un caur to, pastiprinātu sapratni par dabas aizsardzības pasākumiem šīs sugas specifiskā biotopā.