Daba ir neizsmeļams krāsu, formu, skaņu, ritma un bezgalīga pārsteiguma avots. Tā vienmēr bijusi ideju krātuve visām mākslām – glezniecībai, grafikai, dzejai un literatūrai, mūzikai un mākslinieciskajai fotogrāfijai u.c.
Mēs dzīvojam skaļā pasaulē. Pilsētas jezgā mēs nepārtraukti atrodamies cilvēku radītajos trokšņos: satiksmes dunā, sirēnās un būvdarbu klaboņā, mūsu ikdienu pavada cilvēku skaļās sarunas un fona mūzika. Esot dabā, cilvēks iegūst mieru un iekšējo spēku. Dabas ietekmē atveras radošās spējas, tā allaž mūs iedvesmo un pārsteidz.
Komponistus iedvesmo ne tikai mums apkārt skanošās putnu dziesmas, bet arī dabas mainīgums gan katra dzimtenē, gan ārzemju ceļojumos gūtie – sniegotie kalni, apartie lauki, gājputni, okeāna viļņu spēks, lauku puķēm pilnās pļavas, tuksneša kāpas un Gaujas līkloči.
Komponisti apjūsmo dabas varenību, noslēpumainību, tās skaistumu un dzīvinošo spēku. Mūziķi ir tiekušies savos skaņdarbos atainot ziemas stingumu, pavasara atmodu, vasaras tveici un negaisus, kā arī "skaņām apvijuši" rudens pelēkās debesis.
Klausoties mūziku mēs varam iztēlē aizceļot uz tālām zemēm. Tā palīdz nonākt jebkurā vietā uz Zemes. Klausoties mūziku, mēs varam sevi iztēloties lidojam nesasniedzamajā kosmosā un iejusties pat tālos pagātnes notikumos.
Mūzika ir viens no spēcīgākajiem iztēles augļiem un rosinātājiem.
Viens no pasaulē populārākajiem skaņdarbiem, kas mūzikā attēlo gadalaiku mainīgumu, ir 17. gs. itāļu komponista Antonio Vivaldi 4 koncertu cikls "Gadalaiki" vijolei solo, kamerorķestrim un klavesīnam.
Noklausies kā komponists Antonio Vivaldi mūzikā attēlo ziemas noskaņu – dabā esošo sasalumu, stindzinoši aukstā vēja dzenāto sniegu un nosalušo kāju piesitienus. Skaņdarbu izpilda solo vijole ar stīgu instrumentu orķestri un klavesīnu.
A. Vivaldi, 4 koncertu cikls "Gadalaiki" – "Ziema" 1. d.
Noklausies pavasara atmodu mūzikā – putnu priecīgās dziesmas, strautiņu burbuļošanu, saules radīto priecīgo noskaņu un dabas mošanos pēc ziemas sasaluma. To izpilda stīgu instrumenti un klavesīns.
A. Vivaldi, 4 koncertu cikls "Gadalaiki" – "Pavasaris", 1. d.
Vasaras negaisu var iztēloties, klausoties A. Vivaldi skaņdarba "Vasara" 3. daļu. Debesis pilnas zibeņiem, arvien tuvāk dzirdami pērkona dārdi, vēji loka labības laukus, liekas – visa zeme mutuļo dabas nepārvaramā spēka priekšā. Skaņdarbu atskaņo stīgu instrumenti un klavesīns.
A. Vivaldi, 4 koncertu cikls "Gadalaiki" – "Vasara", 3.d.
Rāmo, nesteidzīgo dabas atmodu un saules ausmu lieliskā skaņu gleznā ir uzbūris 19. gs. norvēģu komponists Edvards Grīgs – skaņdarbā "Rīta noskaņa" ("Rīts"). Ieklausies, kā flauta ar oboju mainās melodijas spēlē, ko pavada simfoniskais orķestris.
E. Grīgs, Simfoniskā svīta "Pērs Gints" – "Rīta noskaņa" ("Rīts")
Arī dabas elementus var ietērpt skaņu gleznā. Ieklausies, kā krievu komponists Pēteris Čaikovskis klavierskaņdarbā "Sniegpulkstenītes" atveido pirmās pavasara puķes.
P. Čaikovskis, Skaņdarbs klavierēm "Sniegpulkstenītes" ("Aprīlis")
Dabas atainojumam skaņdarbos var izmantot jebkuru atbilstošu mūzikas instrumentu un dabas ainai piemērotu mūzikas izteiksmes līdzekli.