2. Viduslaiku mūzikas instrumenti

Šajā laikā patstāvīgas instrumentālmūzikas vēl nebija, taču deju un dziesmu pavadījumu spēlēšanai dažādus skaņu rīkus izmantoja visai plaši. Viduslaikos spēlētie instrumenti ir priekšteči visiem vēlāko laiku instrumentiem. Tika spēlēti gan stīgu, pūšamie, gan arī sitamie mūzikas instrumenti.
Viduslaikos redzamākie no visiem bija fidele – stīgu lociņinstruments, līdzīgs vijolei, krumhorns, blokflauta un dažādas perkusijas, kurus izgatavoja savām rokām.

 

 

Bruņinieki savam dziesmu pavadījumam nereti izvēlējās vairākus stīgu strinkšķināmos instrumentus, no kuriem vispopulārākais instruments bija lauta.

Lauta bija viens no populārākajiem strinkšķināmajiem instrumentiem ar ovālu un izliektu koka korpusu. Par lautu saka, ka tā vizuāli atgādina gareniski pārgrieztu bumbieri. Lautas skanējums ir līdzīgs arfai, klavesīnam, mandolīnai un it īpaši ģitārai.

 

Pavadījumos bieži izmatoja arī viduslaikos populāro rata liru.

Rata liras (saukta arī par griežamo liru) uzbūvē ir gan stīgas, gan taustiņi gan koka ritenis. Kad ar rokturi griež koka riteni, tas beržas gar stīgām kā nepārtraukts lociņš. Taču pašu melodiju veido, spēlējot uz taustiņiem.