Audzinātāja stunda 9. klasē
 
Stundas mērķis: 
  1. emocionālas gaisotnes radīšana Latvijas dzimšanas dienā;
  2. Latvijas vēstures izpratne;
  3. brīvas domāšanas atraisīšana.
 
Nepieciešamie materiāli: mūzikas ieraksts un aparāts uz kā to atskaņot,
svece (vai svecīte katram), balta lapa katram.
 
Stundas plāns: 
  1. Leonīda Breikša dzejolis “Lūgšana”;
  2. veltījuma rakstīšana;
  3. uzrakstītā lasīšana.
 
Stundas gaita:
Skolēni sēž solos, kas sakārtoti aplī vai pusapļos, skan atbilstoša emocionāla mūzika, klase daļēji aptumšota, deg viena svece (vai katram uz sola).
Skolotājs vai kāds no skolēniem (vai arī katram izdalīts fragments), lasa Leonīda Breikša dzejoli “Lūgšana”.
  
Kungs, kas zāles čukstus dzirdi, kas pat smilgai neliec ciest,
Vārdi ir, kas latvju sirdī deg un kvēl, un nenodziest.
  
Vārdi ir, kas mūsu dzīslās līdz ar pirmo dienu skan.
Jo tu licis reiz šai zemē maniem brāļiem dzimt un man.
  
Kungs, mēs ticam, ka tu gribi un ka tas Tavs svētais prāts.
Lai arvien šī tauta dzīvo un šīs zemes ražu vāc.
  
Lai pār lejām šīm un kalniem mūsu latvju mēle skan.
To man klusi čukst šī zeme, to ik akmens saka man.
  
Tu tak negribi, lai važās reiz mūs atkal svešnieks kaļ,
Lai mēs – redzējuši sauli – krītam naktī atpakaļ.
   
Tu tak negribi, lai atkal latvju tauta ceļos krīt
Un lai mūs, kas šodien brīvi, atkal važās saslēdz rīt.
  
Tu tak negribi, lai svešā mēlē Tevi lūdzam mēs,
Tu, kas devis mums šo zemi, Tu, kas esi mūsu tēvs.

Vai nav skaistas mūsu dziesmas? Nē, tā nedzied verga sirds.
Tāpēc mūžam Tavai saulei latvjus brīvus jāapmirdz.
  
Tāpēc sargi mūs tais dienās, tornī sargs, kad trauksmi sauks,
Tad, kad, nāves izkapts nopļauts, drauga rokās nomirs draugs.
  
Tad, kad svina bišu spieti plosīs latviešus un dzels,
Tad, kad baltu krustu birzīs neredzamas rokas cels.
  
Tad par vēlu būs mūs vienot, ja mūs šodien plosīs naids.
Baigs, ak, Kungs, tad pāri zemei skanēs latvju tautas vaids!
  
Jo vai tiešām tikai jūgā brālis brāli pazīt spēs!
Un vai tiešām tikai kalpu gaitām izredzēti mēs?
  
Vai šī brīvība tik sapnis mūsu tautas gaitās būs.
Un pēc gadiem sveši kungi atkal klaušās izdzīs mūs?
  
Nē, tik grūti tam ir ticēt. Nē, šī doma sirdij sāp.
Tāpēc lūdzam šajā dienā: Kungs, no sava troņa kāp.
  
Nāc un pārstaigā šo zemi, kamēr tā vēl sauli jauš!
Nāc un sakausē mūs klintī, lai neviens mūs nesalauž!
  
Nāc un svētī mūs un vieno, un mums darbam spēku dod.
Lai reiz liktenīgā stundā negaida mūs briesmīgs sods.
  
Šodien, Kungs, mēs Tevi lūdzam: neļauj latvjiem mirt un zust,
Liec mums vienmēr Tavu sauli brīviem, pāri galvām just!
   
Līdz tiem laikiem, kurus šodien nezin vēl nekur neviens,
Mūžam brīvs lai latvju ērglis, savus spārnus sizdams, skrien!
   
Lai pa nezināmiem laikiem cauri mūžiem ejam mēs,
Dod mums spēku, dod mums drosmi, dod mums vienprātību, Tēvs!
  
 
Seko uzruna skolēniem, ka mēs varētu, līdzīgi dzejniekam, lūgt Latvijas labā (ne sev, bet savai valstij, kuras sīka sastāvdaļa mēs esam).
Lieto interaktīvo metodi – brīvā rakstīšana, izmantojot vārdu. Uz lapas augšā raksta: MANA LŪGŠANA, bet vertikāli gar malu rakstam vārdus: DIEVS, DOD LATVIJAI!
 
                      MANA  LŪGŠANA
D
I
E
V
S
 
D
O
D
  
L
A
T
V
I
J
A
I

Skolēni raksta apmēram 15 minūtes, ievērojot, ka katrai rindkopai jāsākas ar attiecīgo vārda burtu.
Noslēgumā skolēni apmainās ar lapām (ja kādam nav pretenziju) un klasesbiedrs izvēlas kādu no labākajiem teikumiem un izlasa skaļi. Visi darbi paliek pie audzinātāja.

Stundas nobeigumu var organizēt arī savādāk, atkarībā no skolēnu attieksmes pret notiekošo.

Komentāri par stundu.
~ Skolēni ārkārtīgi uzmanīgi klausījās dzejoli;
~ Skolēni rakstīja bez liekas runāšanas, nezaudējot noskaņu;
~ Izlasīt rakstīto neiznāca laika, ar radošajiem darbiem skolēni iepazinās nākošā audzinātāja stundā.