Teorija

Vienādojumus, kuros ir daļas ar nezināmo saucējā, sauc par daļveida vienādojumiem.
Ja daļveida vienādojuma labajā pusē ir nulle, tad ievēro, ka daļa ir vienāda ar nulli, ja skaitītājs vienāds ar nulli, bet saucējs nav nulle.
Piemērs:
Atrisini vienādojumu x2163x12=0.
Nosaka tās vienādojuma x216=0 saknes, ar kurām 3x120.
 
Vienādojuma x216=0 saknes ir x=4;x=4.
 
Pārbauda, vai šie skaitļi ir arī dotā vienādojuma saknes.
 
Ja \(x=4\), tad saucējs \(3x-12\) ir vienāds ar nulli: 3412=0.
Tātad \(x=4\) nav dotā vienādojuma sakne.
 
Ja \(x=-4\), tad saucējs \(3x-12\) nav vienāds ar nulli:  3412=240.
Tātad \(x=-4\) ir dotā vienādojuma sakne.
 
Atbilde: \(x=-4\)
 
Ja vēlas, uzdevuma risinājumā nosaka definīcijas apgabalu un pārbauda, vai iegūtās mainīgā vērtības pieder definīcijas apgabalam.
Dotajā piemērā definīcijas apgabalu iegūst sekojoši:
3x1203x12x4
 
Uzraksta D.A. x;44;+.
Redzam, ka mainīgā vērtība \(x=4\) nav dotā vienādojuma sakne, jo nepieder definīcijas apgabalam.