Plaknes daļu, ko ierobežo divi stari ar kopēju sākumpunktu, sauc par leņķi.
Šos starus sauc par leņķa malām, bet staru kopējo sākumpunktu - par leņķa virsotni.
Šos starus sauc par leņķa malām, bet staru kopējo sākumpunktu - par leņķa virsotni.
Leņķis \(ABC\).
Leņķa malas: stari \(BA\) un \(BC\).
Leņķa virsotne ir punkts \(B\).
Leņķa malas: stari \(BA\) un \(BC\).
Leņķa virsotne ir punkts \(B\).
Leņķi parasti apzīmē ar lociņu palīdzību.
Leņķa apzīmēšanai lieto simbolu , aiz kura raksta leņķa nosaukumu.
1. Ar vienu lielo latīņu alfabēta burtu, piemēram, \(O;\)
2. Ar trim lielajiem alfabēta burtiem, virsotnes burtu rakstot vidū;
3. Ar skaitli;
Piemēram,
4. Ar grieķu alfabēta mazo burtu;
Piemēram, (tie ir alfa, beta, gamma, delta).
