Teorija

Veiksim eksperimentu:
1) metīsim spēļu kauliņu \(200\) reizes un katru reizi pierakstīsim uzkritušo punktu skaitu;
2) saskaitīsim, cik gadījumos iznākums ir \(4\) punkti.
 
Pieņemsim, ka saskaitot, iznākums \(4\) ir tieši \(32\) reizes.
 
Ko var aprēķināt? Atceramies matemātisko statistiku:
 Ja \(k\) neatkarīgos mēģinājumos notikums \(A\) iestājas \(m\) reizes, tad m sauc par \(A\) absolūto biežumu, bet attiecību mk par notikuma \(A\) relatīvo biežumu. Gadījumanotikumarelatīvaisbiežums = notikumarealizēšanāsskaitseksperimentuskaits
Mūsu mēģinājumos notikums \(A\) - uzmesti \(4\) punkti. Tātad pēc definīcijas:
1) notikuma \(A\) absolūtais biežums ir \(32\);
2) notikuma \(A\) relatīvais biežums ir 32200.
Notikuma relatīvo biežumu, sauc par statistisko varbūtību.
Veicot daudz mēģinājumus, gadījuma notikuma relatīvais biežums ir vienāds ar gadījuma notikuma varbūtību.
Tātad mūsu mēģinājumā notikuma \(A\) statistiskā varbūtība =32200 jeb P(A)32200.
Svarīgi!
Jo lielāks būs izdarīto mēģinājumu skaits, jo mazāka būs atšķirība starp relatīvo biežumu un notikuma varbūtību.
Tā kā, pēc klasiskās varbūtības definīcijas, P(A)=16, tad veicot ļoti daudz eksperimentus statistiskā varbūtība (relatīvais biežums) arvien vairāk tuvosies skaitlim 16.