PIRMĀ SEMESTRA NOSLĒGUMA TESTI
Nopietnu pētījumu veikšanai statistikā tiek izmantoti divu veidu datu sadalījuma raksturotāji - datu kopas vidējie lielumi un datu kopas izkliedes mēri. Ar daļu no tiem iepazīstas jau 8. klasē (skat. 2. teorija).
Aritmētiskais vidējais
Aritmētiskais vidējais ir vienāds ar pētījuma datu kopas visu vērtību summas un pētījuma novērojumu skaita dalījumu
Ja datu kopā ir daudz elementu un tie ir sakārtoti biežuma tabulā, kur biežums attiecīgi pazīmes vērtībām , tad aritmētisko vidējo vieglāk aprēķināt šādi:
(Ievēro, ka \(k\) nav tas pats, kas \(n\). Sakārtojot datus biežuma tabulā, redzams, ka \(k\) ir tik, cik tabulā datu rindiņu, bet \(n\) ir visu datu kopējais skaits.)
Piemērs:
Biežuma tabulā ir apkopoti dati par zirņu skaitu zirņu pākstī:
Pazīmes vērtība (zirņu skaits) | Vērtības biežums (cik tādas pākstis ir bijušas) |
5 | 12 |
6 | 10 |
7 | 20 |
8 | 11 |
Datu kopas apjoms ir \(n = 12+10+20+11=53\), savukārt \(k = 4\).
Aritmētiskā vidējā aprēķināšanas formulu var uzrakstīt īsāk, izmantojot summas simbolu:
Simbols apzīmē visu lielumu summu, kārtas numuram mainoties no \(1\) līdz \(n\).
Šādu pierakstu lieto augstākajā matemātikā.