Uzmanību!
Šajā dokumentā 2. pielikumā ir dota informācija par to, kāda veida uzdevumi nebūs 2022./2023. mācību gada augstākā līmeņa matemātikas eksāmenā.
Vērtēšanas indikatori, kas netiks izmantoti 2023. gada eksāmenā, apkopoti tabulā.
Indikatora kods | Vērtēšanas indikators |
| 1.5. | Aprakstā par sakārtojumiem vai kombinatorikas lietojumu atrod nepieciešamo informāciju, pārveido to. |
| 1.10. | Pierāda dalāmību, lietojot binomu . |
| 1.12. | Veido un atrisina situācijas algebrisko modeli, lietojot kombinatorikai raksturīgu spriešanu, sakārtotu un nesakārtotu izlašu skaita aprēķināšanas formulas. |
| 2.8. | Izmanto doto informāciju par datiem, to attēlojumu un statistiskajiem lielumiem, lai formulētu secinājumus. |
| 2.12. | Lieto diskrēta gadījuma lieluma sagaidāmās vērtības aprēķināšanas formulu praktiskos kontekstos (kvalitātes kontrole, apdrošināšana u. tml.). |
| 2.14. | Izmanto statistiskos lielumus datu aprakstīšanai, argumentē to izvēli. |
| 3.11. | Spriež, formulē pieņēmumu par rekurenti uzdotas virknes vispārīgā locekļa formulu un to pierāda. (Eksāmena parauga pēdējais uzdevums) |
| 3.13. | Pierāda virknes monotonitāti, izvēloties paņēmienu |
| 4.4. | Raksturo pakāpes funkcijas īpašības, tās grafiku atkarībā no kāpinātāja vērtības (racionāls skaitlis). |
| 4.6. | Konstruē pakāpes funkcijas grafiku. |
| 4.9. | Aprakstā par logaritmu vai logaritmiskās skalas lietojumu citu jomu kontekstā iegūst nepieciešamo informāciju, to pārveido. |
| 4.12. | Atrisina logaritmisku vienādojumu, abas puses logaritmējot; atrisina logaritmisku vienādojumu/nevienādību ar parametru. |
| 4.13. | Nosaka nezināmos lielumus, formulē un pamato apgalvojumus, ja situācijas matemātiskais modelis ir dota logaritmiskā funkcija vai formula, kas satur logaritmus. |
| 5.4. | Sadala reizinātājos algebriskas izteiksmes ar vispārīgi uzdotām pakāpēm. |
| 5.7. | Izpilda darbības ar algebriskām daļām, kuru saucējā un skaitītājā ir izteiksmes ar vispārīgā veidā uzdotām pakāpēm. |
| 5.12. | Atrisina daļveida vienādojumu, kas satur moduli vai parametru. |
| 5.13. | Izsaka algebrisku daļu kā divu daļu (saucēji ir lineāras izteiksmes) summu ar nenoteikto koeficientu metodi. |
| 6.7. | Ar citas jomas (ekonomika, ķīmija, medicīna u. tml.) saturu saistītas problēmas aprakstā iegūst nepieciešamo informāciju par atvasinājuma lietojumu konkrētajā situācijā. |
| 6.10. | Lieto atvasinājumu un funkcijas robežas daļveida funkcijas īpašību pētīšanā, izmanto tās, lai uzskicētu funkciju grafiku. |
| 6.14. | Lieto atvasinājumu praktiskā vai citas jomas kontekstā, saistot uzdevuma tekstā doto informāciju ar zināšanām. |
| 7.6. | Pāriet uz funkcijas \(𝑎𝑥 + 𝑏\) diferenciāli, ja zemintegrāļa funkcija ir |
| 7.9. | Iegūst un lieto informāciju no dota apraksta par noteiktā integrāļa lietojumu jaunā situācijā matemātikas vai fizikas kontekstā. |
| 7.12. | Integrē daļveida racionālu funkciju, lietojot nenoteikto koeficientu metodi vai polinoma dalīšanu ar binomu. |
| 7.14. | Lieto noteikto integrāli rotācijas ķermeņa tilpuma aprēķināšanai. |
| 8.7. | Iegūst un lieto informāciju no dota apraksta par planimetrijas zināšanu izmantošanu trigonometrisku sakarību pierādīšanai. |
| 8.11. | Atrisina trigonometrisku vienādojumu, kas satur moduli vai parametru. |
| 8.12. | Lieto algebras un trigonometrijas zināšanas, lai noteiktu trigonometriskas izteiksmes vērtību, ja citas trigonometriskas izteiksmes vērtība uzdota vispārīgā veidā. |
| 9.8. | Iegūst un lieto informāciju no dota apraksta par otrās kārtas līnijām – parabolu, hiperbolu, elipsi. |
| 9.13. | Lieto vektorus, lai pierādītu sakarības starp vektoriem plaknē un telpā, plaknes figūru veidu vai savstarpējo novietojumu, plaknes figūru vai telpisku ķermeņu īpašības |
| 10.3. | Formulē apgriezto teorēmu, izvērtē apgalvojuma patiesumu un veidu (pietiekamais/nepieciešamais nosacījums). |
| 10.4. | Nosaka ģeometriskā pārveidojuma (paralēlā pārnese, pagrieziens, aksiālā simetrija, centrālā simetrija, homotētija) veidu, raksturīgos lielumus. |
| 10.11. | Saista, lieto zināšanas par ģeometriskajiem pārveidojumiem un plaknes figūru nezināmā lieluma noteikšanu. |
| 10.13. | Pierāda plaknes figūras īpašības, lietojot ģeometriskos pārveidojumus. |
| 11.7. | Iegūst no apraksta un lieto informāciju par integrāļa lietojumu telpisku ķermeņu tilpuma aprēķināšanai. |
| 11.14. | Aprēķina rotācijas ķermeņa tilpumu, lietojot noteikto integrāli. |
| 11.15. | Pamato telpisku ķermeņu kombinācijas eksistenci (prizma un cilindrs, piramīda un konuss, prizma un lode, piramīdā ievilkta lode, konuss un lode, cilindrs un lode, konusā ievilkts cilindrs) |