Ja tu izmērīsi skolas sola garumu, un tavs draugs izmērīs šī paša sola garumu, jūsu mērījumi var atšķirties, kaut par 1 vai 2 milimetriem.
Kā redzams, priekšmetu izmēri ir nosakāmi aptuveni. Mērījumu precizitāte atkarīga no to mērinstrumentu precizitātes, kurus tu šajā procesā izmanto. Tātad, ir izmēri, kuri nosakāmi tikai aptuveni. Šo aptuveno lielumu sauc par skaitļa tuvinājumu (skaitļa precīzās vērtības tuvinājumu).
Tuvinājums ir arī tad, kad nosaka kādu daudzumu aptuveni, jo precīzi izdarīt to nav iespējams. Piemēram, matu skaits uz galvas, koku skaits mežā u.c.
Noapaļotu iegūto skaitli (lielumu) sauc par dotā skaitļa (lieluma) tuvinājumu.
Aptuvenas vērtības parasti pieraksta tā, lai no pieraksta varētu spriest par tuvinājuma precizitāti. Parasti mūs neinteresē, vai iegūtais tuvinājums ir mazāks vai lielāks nekā precīzais skaitlis, bet svarīgi ir zināt, par cik tuvinājums atšķiras no precīzā skaitļa. Tuvinājuma precizitāti raksturo tuvinājuma absolūtā kļūda.
Par tuvinājuma absolūto kļūdu sauc precīzā skaitļa un tuvinājuma starpības moduli.
Ja precīzo skaitli apzīmē ar x un tā tuvinājumu ar n, proti , tad absolūtā kļūda .
Piemērs:
Skolēna soma tika nosvērta uz svariem, un iegūts, ka tās masa ir 7,8 kg. Paņemot rokās, pieaugušais nosaka, ka tā sver aptuveni 8 kg. Tātad absolūtā kļūda .
Tuvinājuma absolūtā kļūda rāda, ka precīzais skaitlis no tuvinājuma atšķiras ne vairāk kā kļūda uz vienu vai otru pusi.
Parasti to pieraksta un saka, ka aptuvenais skaitlis n ir precīzā skaitļa tuvinājums ar precizitāti līdz h.
Skaitli sauc par tuvinājuma apakšējo robežu, bet sauc par tuvinājuma augšējo robežu. Tātad skaitļa precīzā vērtība ir no līdz .
Uz tapešu ruļļa rakstīts, ka tapetes garums ir . Tas nozīmē, ka rullī satītās tapetes garums ir \(20\) \(m\) ar precizitāti līdz \(0,3\) \(m\), t.i., tapetes precīzais garums ir robežās no \(19,7\) \(m\) līdz \(20,3\) \(m\).
