1. Daļskaitlis kā dalīšanas darbības rezultāts

Atceries, ko nozīme dalīt divus skaitļus! To var skaidrot divējādi.

Domāsim par otro skaidrojumu, aprēķinot, cik būs \(1 : 2\). Ja vienu veselu sadala \(2\) vienādās daļās, tad katras daļas vērtība ir $\frac{1}{2}$. Tātad var teikt, ka $1:2=\frac{1}{2}$.

 

 

Tāpat var teikt, ka $1:3=\frac{1}{3},1:4=\frac{1}{4},1:5=\frac{1}{5}$ utt.

 

 

 

 

Var secināt, ka \(1\) dalot ar jebkuru skaitli var iegūt daļskaitli. Atceries, ka tādu daļskaitli, kura skaitītājs ir tieši \(1\), sauc par pamatdaļu.

Aplūkosim, vai, \(2\) dalot ar \(3\), rezultātā var iegūt daļskaitli un kādu.

 

 

Ja zinām, ka, katru veselo sadalot \(3\) vienādās daļās, katras daļas vērtība būs $\frac{1}{3}$, tad līdzīgi var spriest arī par \(2\) veselo sadalīšanu \(3\) vienādās daļās, iegūstot, ka katras daļas vērtība ir $\frac{2}{3}$.

Tātad var teikt, ka $2:3=\frac{2}{3}$. Līdzīgi var spriest, ka $2:4=\frac{2}{4},2:5=\frac{2}{5}$ utt.

Dalīšanas darbības rezultātu vienmēr var uzrakstīt, kā daļskaitli paturot prātā, ka dalāmais daļskaitlī būs skaitītājs, bet dalītājs - būs saucējs.

 

 

Radinies rezultātā iegūto daļskaitli saīsināt, ja tas ir iespējams!