Reizināšanas un dalīšanas darbību locekļi
Nezināmā reizināšanas vai dalīšanas darbību locekļa aprēķināšana
Aplūko piemēros, kā aprēķina nezināmo darbības locekli dažādās situācijās!
Ja Tev ir aizmirsies, kā aprēķina nezināmo darbību locekli, tad Tu vari sev uzrakstīt līdzīgu piemēru ar skaitļiem (dažādiem). Pēc tam aizsegt to skaitli, kurš ir nezināmā vietā. Un tad jau, skatoties uz palikušajiem skaitļiem, Tu noteikti varēsi izdomāt, kā rēķināt, lai iegūtu noslēpto skaitli.
Piemēram, ja nav zināms dalītājs, tad vienkāršs piemērs, kurš Tev palīdzēs:
\(10 : 2 = 5\), tad skaitlis \(2\) stāv nezināmā vietā.
\(10 : x = 5\) Un šo nezināmo skaitli varētu aprēķināt ar izteiksmi \(10 : 5\), jo Tu jau zini, ka zem nezināmā skaitļa slēpās \(2\).
\(x = 10 : 5\)
\(x = 2\)
Reizināšanas pārvietojamības īpašība
Svarīgi!
Atceries!
Tāpat, kā saskaitīšanā, arī reizināšanā locekļus var mainīt vietām.
Tāpat, kā saskaitīšanā, arī reizināšanā locekļus var mainīt vietām.
Reizināšanas savienojamības īpašība
Svarīgi!
Ja ir vairāki reizinātāji, tad tos var sareizināt dažādā secībā. Starp reizinātājiem ieliktas iekavas tikai norāda, kādā secībā sareizinās.
Īpaši izdevīgi ir reizināt citā secībā, ja viens no reizinātajiem beidzas ar 5, kā iepriekšējā piemērā.
Svarīgi!
Skaitļus, kuru pēdējais cipars ir \(5\), ir izdevīgi reizināt ar pāra skaitļiem, tad rezultātā iegūst pilnus desmitus.
Piemērs:
\(5 · 16 = 80\)
\(25 · 4 = 100\)
\(45 · 2 = 90\)
Darbību secība:
1. Iekavas.
1. Iekavas.
2. Punktiņu darbības (\(·\) un \(:\)) tādā secībā, kā tās ir dotas (tikai reizinātājus drīkst mainīt vietām).
3. Svītriņu darbības (\(+\) un \(-\)) tādā secībā, kā tās ir dotas (tikai saskaitāmos drīkst mainīt vietām).
Svarīgi!
Iekavas nemaina darbību rezultātu, ja
- tās ir ieliktas starp skaitļiem, kurus reizina,
- iekavās ir ielikta tāda darbība, kura tāpat bez iekavām būtu jāpilda kā pirmā.
Šeit vari atkārtot darbību secību, kā to mācījies 3. klasē.
