Starpkaru periodā Latvija centās izveidot veiksmīgu tirdzniecību arī ar PSRS.
Avota teksts ilustrē, cik reāli un veiksmīgi bija šie centieni.
Iepazīsties ar avota tekstu! Izvēlies un atzīmē pareizās atbildes!
1. Kurā gadā noslēgts līgums, par kuru runā raksta autors?
2. Kurai kategorijai atbilst dotais teksts?
3. Kāpēc var uzskatīt, ka raksta autors ir kompetents jautājumā, kuru apcer?
Vēstures avots:
K. Ozols (bijušais sūtnis Krievijā) "Neviena mācība nenāk par velti"//Jaunākās Ziņas.- Nr.105. - 1932. - 12.maijā
"Piecus gadus atpakaļ noslēdzām Latvijas - Krievijas tirdzniecības līgumu. (...) Viss bija atkarīgs no tā, kā līgums tiks pildīts - no saimnieciskā vai politiskā viedokļa (...).
Latvijas ražojumi šī vārda īstā nozīmē arvien vairāk atvietoti ar ražojumiem no ārzemju jēlvielām, fabrikātiem un pusfabrikātiem. Pasūtījumi netiek doti tekoši, firmas bieži mainītas bez kaut kādas vainas no firmu puses, kas nostāda to strādniekus neapskaužamā stāvoklī; maksāšanas termiņi vilkti pārmērīgā garumā, tas sit mūsu valūtas krājumus. Pasūtījumi tiek doti ne pēc lietderības, bet bieži vien pēc firmu "politiskā ģīmja".
Kā no saimnieciskā viedokļa pieņemamais Latvijas - PSRS tirdzniecības līgums ir izrādījies par nevēlamu no politiskās puses?
Jaunais līgums būšot pavisam citāds, kā to padomju diplomāts pasteidzies paziņot. Es arī esmu tajos ieskatos, ka jaunajam līgumam jābūt citādam, - slēgtam uz vienlīdzības pamatiem. (...) Bet, kamēr jauna līguma nav, krievi nevar ņemt ļaunā, ja preču pieplūdums Latvijā uz laiku, kamēr nav izpildīts vecais līgums, tiktu apturēts. "
"Piecus gadus atpakaļ noslēdzām Latvijas - Krievijas tirdzniecības līgumu. (...) Viss bija atkarīgs no tā, kā līgums tiks pildīts - no saimnieciskā vai politiskā viedokļa (...).
Latvijas ražojumi šī vārda īstā nozīmē arvien vairāk atvietoti ar ražojumiem no ārzemju jēlvielām, fabrikātiem un pusfabrikātiem. Pasūtījumi netiek doti tekoši, firmas bieži mainītas bez kaut kādas vainas no firmu puses, kas nostāda to strādniekus neapskaužamā stāvoklī; maksāšanas termiņi vilkti pārmērīgā garumā, tas sit mūsu valūtas krājumus. Pasūtījumi tiek doti ne pēc lietderības, bet bieži vien pēc firmu "politiskā ģīmja".
Kā no saimnieciskā viedokļa pieņemamais Latvijas - PSRS tirdzniecības līgums ir izrādījies par nevēlamu no politiskās puses?
Jaunais līgums būšot pavisam citāds, kā to padomju diplomāts pasteidzies paziņot. Es arī esmu tajos ieskatos, ka jaunajam līgumam jābūt citādam, - slēgtam uz vienlīdzības pamatiem. (...) Bet, kamēr jauna līguma nav, krievi nevar ņemt ļaunā, ja preču pieplūdums Latvijā uz laiku, kamēr nav izpildīts vecais līgums, tiktu apturēts. "
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!