Svarīgi!
Poļi arī bija viena no tautām, kuru ar Latvijas teritoriju saista ilga vēsture - kopš 16. gadsimta, kad Latvijas teritorija nonāca Polijas - Lietuvas (Žečpospolitas) atkarībā.
Latvijas valsts simbolikā saglabājusies šī ietekme - Pārdaugavas hercogistes Hodkeviču dzimtas ģerboņa grifs "pārceļojis" gan uz vairāku pilsētu ģerboņiem, gan Vidzemes un Latgales novadu ģerboņiem, gan Latvijas Republikas ģerboni.
 |  |
Pārdaugavas hercogistes ģerbonis. 16.gs. beigas. | Latvijas Republikas lielais ģerbonis |
Pēc Poļu - zviedru kara (1629. gadā) Žečpospoļita zaudēja Vidzemi, tāpēc Latgale bija tas novads, kur poļu ietekme bija visilgstošākā un izteiktākā.
Poļi dzīvoja galvenokārt Ilūkstes apriņķī, Latgalē - Daugavpilī, Rēzeknē, Krāslavā.
1925. gadā Latvijā dzīvoja pāri 50 tūkstošiem poļu.
Poļu vidū bija uzņēmēji, bet ne tik turīgi kā vācbaltiešu vai ebreju uzņēmēji. Latvijas poļu vidū bija arī pasniedzēji Latvijas Mākslas akadēmijā un Latvijas Universitātē, Nacionālās operas mākslinieki.
Attēlā: Konstantīns Rončevskis - Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs, tēlniecības meistardarbnīcas vadītājs un ievērojams tēlnieks.
K. Rončevskis veidojis ievērojamu cilvēku portretus (K. Barona, V.Purvīša, Raiņa, J. Čakstes u.c.), pieminekļus (ievērojamākais - Andreja Jurjāna kapa piemineklis Meža kapos u.c.), pie viņa studējuši ievērojamie latviešu tēlnieki K. Jansons, K. Zemdega u.c.
Svarīgi!
Poļiem bija ļoti izteikta nacionālā un valstiskā pašapziņa - daudzi Latgales poļi Latgali turpināja uzskatīt par Polijas daļu, turklāt starpkaru periodā Latvijai bija apmēram 100 km gara robeža ar Poliju.
Ekspropriācija - kādai sabiedrības šķirai vai slānim piederoša īpašuma atsavināšana bez atlīdzības. Agrārās reformas gaitā Latvijas valsts atsavināja muižniekiem piederošo zemi (atstāja ne vairāk kā 50 ha).
Lielākā daļa poļu bija nodarbināti lauksaimniecībā, mazāk - rūpniecībā un citās nozarēs.
Agrārās reformas radītā darbaspēka trūkuma dēļ Latvijā sāka ieceļot poļu laukstrādnieki
Pakāpeniski poļu lojalitāte Latvijas valstij auga:
- darbojās poļu pamatskolas, vidusskolas, kurās mācības notika poļu valodā, tika apgūta latviešu valoda - 1924. gadā poļu skolu kopskaits ir 29 (no tām 3 - vidusskolas);
- poļi sāka aktīvi iesaistīties latviešu kultūras dzīvē;
- daudz poļu izcelsmes pilsoņu dienēja Latvijas armijā.
Attēlā: Pirmā skola Sventē (tag. Sventes pag. Daugavpils novads) darbu sāka 1921. gadā.
Mācības skolā notika poļu un latviešu valodā.
Muižas ēka līdz 1920. gadam - Agrārajai reformai piederēja senajai Latgales muižnieku Plāteru - Zībergu dzimtai.