Nacionālā opera dzima Latvijas valstij liktenīgā brīdī - 1919. gada oktobrī, bermontiešiem uzbrūkot Rīgai, tika apšaudīts un cieta Jaunais Rīgas teātris, kurā bija plānots atklāt Nacionālo operu.
11. novembrī, kad Latvijas karaspēks sāka pretuzbrukumu Bermonta armijai, notika pirmais mēģinājums, bet jau 2. decembrī Nacionālā opera tika atklāta ar Riharda Vāgnera operas "Tanheizers" pirmizrādi.
Attēlā: Latvijas Nacionālā opera. Ēka būvēta 19.gs. beigās neoklasicisma stilā.
Operas trupa bija izveidojusies jau 1913. gadā (Latviešu opera), un tā kļuva par jaunā operteātra kodolu. Tas arī ļāva uzsākt Nacionālās operas dzīvi ar R. Vāgnera darba iestudējumu (tie ir sarežģīti), turklāt demonstrējot augstu mūziķu un solistu meistarību:
- Nacionālās operas orķestra diriģents Teodors Reiters bija liels meistars un Vāgnera cienītājs;
- Vācijas teātros pieredzi guvušais, izcilais dramatiskais tenors Rūdolfs Bērziņš;
- ļoti plaša diapazona un skaistas balss īpašniece Milda Brehmane - Štengele;
- ļoti populārs solists - tenors, guvis arī starptautisku atzinību, bija Mariss Vētra;
- izcilais baritons Ādolfs Kaktiņš u.c. veidoja operas kodolu.
- Māksliniekiem piemita arī dramatisko aktieru talants, bez kura nav domājami daudzu operu, - Verdi, Pučīni u.c. iestudējumi.
Attēlā: Izcilie latviešu operdziedātāji Milda Brehmane - Štengele un Mariss Vētra Dž. Pučīni operā "Toska". 20. gadi.
Nacionālā opera ar panākumiem iestudēja izcilu ārzemju autoru operas.
Jau 1920. gadā - R.Vāgnera "Loengrīns", kurš līdz 1939. gadam piedzīvoja 99 izrādes (Citi Vāgnera darbi gan izrādījās vēl par grūtu - pēc dažām izrādēm no repertuāra "noņēma" "Tristānu un Izoldi" un "Valkīru").
Skatītāju atzinību guva V. A. Mocarta "Dons Žuans", L. Bēthovena vienīgā opera "Fidelio", Dž. Verdi "Otello", M. Musorgska "Boriss Godunovs", P. Čaikovska "Pīķa dāma", R. Štrausa "Salome", Ž. Bizē "Karmena" utt.
Svarīgi!
Līdz ar Nacionālo operu dzima arī latviešu opera.
1920. gadā pirmizrādi piedzīvoja pirmā latviešu opera - Alfrēda Kalniņa "Baņuta". Tas bija mākslinieciski augstvērtīgs darbs.
Attēlā: Oto Skulmes skatuves mets J. Mediņa operai "Uguns un nakts". 20.gadi.
Nacionālajā operā strādāja izcilie diriģenti Jānis Mediņš, Teodors Reiters, operas kori diriģēja Teodors Kalniņš, mākslinieki - scenogrāfi Jānis Kuga, Ludolfs Liberts, Niklāvs Strunke, Romans Suta, u.c.
Zenītu Nacionālā opera sasniedza 30. gadu beigās, kad 1938. gadā Rīgā ieradās nacistisko Berlīni pametušais Leo Blehs - izcilais vācu operas meistars (viņš bija ebrejs).
Latvija ne tikai deva viņam patvērumu, bet tūlīt arī iecēla par operas galveno diriģentu. Viņa vadībā tika izveidoti izcilas kvalitātes iestudējumi: Dž. Verdi "Aīda", Dž. Pučīni "Manona Lesko", Dž. Verdi "Rekviēms".
No Leo Bleha mācījās jaunais diriģents Leonīds Vīgners, kurš padomju okupācijas laikā pēc kara uzturēs latviešu operas godu un sasniegto augsto līmeni.
Pēdējais Nacionālās operas triumfs pirms kara bija 1940. gadā iestudētā V. A. Mocarta opera "Burvju flauta" Leo Bleha un talantīgā režisora Jāņa Zariņa vadībā.
Attēlā: Leo Blehs (otrais no labās puses) ar Latvijas Nacionālās operas māksliniekiem. 1939. gads.
Svarīgi!
Balets Latvijā izauga, balstoties uz ārzemju iespaidiem, - bēgļu gaitas Krievijā ļāva tuvāk iepazīt krievu klasisko baletu, mācīties no tā meistariem.
Jau 1919. gadā tika nodibināts pirmais baleta ansamblis. No tā izauga iespēja veidot īstas baleta izrādes, - pirmās notika jau 1922. gadā.
Strauja izaugsme sākās ar 1925. gadu, kad Latvijā ieradās no Krievijas uzaicinātā baletdejotāja Aleksandra Fjodorova. Viņas devums bija vēsturisks - tika iestudētas izcilu autoru baleta izrādes, piem., P.Čaikovska "Gulbju ezers", Stravinska "Ugunsputns" u.c. Tāpat viņa ieaudzināja Latvijas dejotājiem klasisku baleta izpratni un tehniku, nodibināja patstāvīgu baleta studiju, kas deva izcilus baleta solistus.
Attēlā: 1936. gadā uzvestais Ā. Adāna balets "Korsārs" ar Edīti Pfeiferi un Osvaldu Lēmani galvenajās lomās.
Baleta iestudējuma horeogrāfe bija leģendārā baletdejotāja un pedagoģe Helēna Tangijeva - Birzniece, kura turpināja krievu klasiskā baleta augstos standartus latviešu baletā.
Latviešu baleta mākslinieki sasniedza augstu meistarību - Edīte Pfeifere, Mirdza Griķe, Anna Priede, Harijs Plūcis, Aleksandrs Lembergs, pazīstamās ASV un Rietumeiropas baleta trupās dejoja Arvīds Ozoliņš.
Tangijeva - Birzniece un Lembergs uzturēja latviešu baleta augsto līmeni arī padomju okupācijas gados - pēc 1944. gada, kad abi bija Operas un baleta teātra galvenie baletmeistari.