Latvijas Radio
Latvijā pirmās radio pārraides sākās 1925. gada martā. Tās no Kuģu ielā izvietotā radiotelegrāfa raidītāja bija ļoti īsas, vien 15 minūtes, sākās ar vārdiem: "Hallo, hallo, Rīgas radio mēģina". Augustā 1 stundu ilgas pārraides notika katru dienu, bet Rīgā vēl bija maz radiouztvērēju.
Svarīgi!
Pirmo reizi vārdi "Runā Rīga" radio ēterā atskanēja 1925. gada 1. novembrī - darbību uzsāka Latvijas Radio.
Sākotnēji tas raidīja tikai 2 stundas dienā - no pulksten 20 līdz 22, bet jau tuvākajos gados raidlaiks pieauga līdz 7 stundām, svētdienās - pat deviņas stundas.
Attēlā: Latvijas radiofons - Latvijas Radio pārraides iekārtas 20. - 30. gados.
Līdzās ziņu raidījumiem ievērojamu daļu raidlaika tika pārraidīta mūzika, - par radio simfoniskā orķestra vadītāju 20. gadu beigās sāka strādāt Jānis Mediņš. Viņš panāca, ka Latvijas Radio kļuva bagāts ar nopietnu mūziku.
Tieši jaunais izgudrojums - radio visvairāk ietekmēja gan klasiskās, gan jebkura cita veida mūzikas attīstību - dzīve bez mūzikas kļuva neiedomājama - mūzika radio programmā aizņēma apmēram 45 % raidlaika.
Ja 1927. gada sākumā viens radiouztvērējs bija uz 200 cilvēkiem Latvijā, tad 1935. gadā - viens radiouztvērējs uz 30 cilvēkiem.
To sekmēja VEF ražotie tehniski augstvērtīgie un laba dizaina radioaparāti.
Pavisam no 1933. līdz 1941.gadam ražošanā nonāca 75 dažādu tipu radioaparāti.
Starptautiskajās izstādēs Briselē 1935.gadā un Parīzē 1937.gadā VEF radio ieguva „Grand Prix”.
Tā laika VEF radioaparātus eksportēja uz daudzām pasaules valstīm - Somiju, Norvēģiju, Zviedriju, Igauniju, Lietuvu, citām zemēm.
Attēlā: 30. gados ražotie VEF radioaparāti.
Svarīgi!
30. gadu beigās radio sāka kļūt par masu saziņas līdzekli.
Sākot ar 1932. gadu, Radiofons raidīja vingrošanas raidījumus, rīta koncertus un pārraides jaunatnei.
Sākoties rīta vingrošanas pārraidēm, uz radiostudiju atveda divus dresētus gaiļus. Tie dziedāja pēc rokas mājiena, tā ievadīdami šo raidījumu.
Izglītībai un literatūrai tika atvēlēti 25% raidlaika, informācijai -10%, pārējiem priekšnesumiem - 20% ētera laika.
Pirmais Latvijas valstvīrs, kurš radio plaši izmantoja politiskiem un ideoloģiskiem mērķiem, bija Kārlis Ulmanis.
Pirmais gadījums Latvijā, kad tas, kas izskanēja radio, izraisīja īstu trauksmi valstī, bija K. Ulmaņa runa 1940. gada 10. februārī, kuru translēja radio un kurā viņš paziņoja, ka Latvija var sagaidīt "smagu izšķiršanās brīdi" (kuru?).
Bet par visplašāk zināmo kļuva Kārļa Ulmaņa radiouzruna Latvijas sabiedrībai 1940. gada 17. jūnijā, kura beidzās ar vārdiem: „Es palikšu savā vietā, jūs palieciet savās”. (Joprojām nav skaidrojuma, kā tieši K. Ulmanis bija cerējis "palikt savā vietā".)
Skaņu ieraksti
Svarīgi!
1931. gadā Helmārs Rudzītis Vācijā iepirka bankrotējušas šīs nozares fabrikas iekārtas, kā arī vismodernāko ieskaņošanas aparatūru. Bija tapusi H. Rudzīša leģendārā skaņuplašu fabrika "Bellacord".
Attēlā: "Bellacord Electro" jeb vienkārši "Bellacord" ražotā skaņuplate.
Kārļa Ulmaņa runas ieraksts pēc 1934. gada apvērsuma.
Jau pēc dažiem gadiem "Bellacord Electro" piedalījās starptautiskajās izstādēs Stokholmā un Briselē, kur daudziem bija pārsteigums, ka mazajā Latvijā ir tāda rūpniecības nozare.
Ražotnes nosaukums apliecināja, ka skaņas tiek uzņemtas ar elektroniskām iekārtām, un tāpēc - augstas kvalitātes (atšķirībā no vēl nesen pasaulē lietotajām akustiskajām iekārtām).
Attēlā: 30. gados "Bellacord" izdeva ne tikai klasiskās mūzikas ierakstus, bet arī plašu t.s. šlāgeru klāstu.
Ārkārtīgi populāri izpildītāji tautā bija brāļi Laivinieki (pseidonīms), Mariss Vētra (skat. tēmu "Nacionālā opera un balets"), Tālis Matīss, Jānis Āre u.c. Iemīļotas bija Oskara Stroka dziesmas.
Latvijā uzplauka masu mūzikas kultūra.
"Bellacord" īpašnieks Helmārs Rudzītis vienojās, ka viņam atļāva lietot Radiofona studijas un tur novietot ieskaņošanas ierīces, ko savukārt drīkstēja lietot Radiofons, kam savas ierakstu aparatūras vēl nebija.
Svarīgi!
"Bellacord" un radio sadarbība sniedzās vēl tālāk, proti, tā saucamais "Bellacord orķestris" daļēji tika sastādīts no radio orķestra mūziķiem.
Šādas sadarbības rezultātā Latvijas Radio vienmēr spēja atskaņot kvalitatīvu mūziku, izmantojot arī "Bellacord" skaņu ierakstus.