90. gados būtiski izmainījās visas sadzīves un kultūras jomas gan politiskās un ekonomiskās sistēmas rezultātā, gan arī tāpēc, ka Baltijas valstu sabiedrības strauji integrējās pasaulē. Ātra un sekmīga integrācija Rietumu struktūrās lielā mērā bija atkarīga no priekšstatiem par Baltijas valstīm pasaulē.
Svarīgi!
90. gadu sākumā ārzemju masu informācijas līdzekļi nereti radīja priekšstatu, ka Latvija, Lietuva un Igaunija ir mazas, nabadzīgas valstiņas, kurās ir augsts noziedzības līmenis un kuras apspiež krieviski runājošos iedzīvotājus, pie tam Baltijas valstis nereti tika jauktas gan savā starpā, gan dažkārt ar Balkānu valstīm.
Objektīva priekšstata un atpazīstamības veidošanai svarīgi bija, lai Baltijas valstis pasaulē pārstāvētu spilgtas personības. 90. gados šo funkciju galvenokārt pildīja politiķi un sportisti, tomēr bija arī ne mazums kultūras darbinieku, kuri guva vērā ņemamu atzinību. Igaunija sekmīgāk nekā Latvija un Lietuva veidoja pozitīvu tēlu pasaulē. To var izskaidrot gan ar straujāku reformu gaitu, gan arī ar apzinātu sevis reklamēšanu. Būtiski bija arī tas, ka pirmais Igaunijas prezidents pēc neatkarības atgūšanas bija Lennarts Meri. Viņš brīvi pārvaldīja vairākas svešvalodas, bijis asprātīgs un labi izglītots cilvēks. Lielā mērā Latvijas pozitīva tēla veidošanu pasaulē veicināja Valsts prezidente Vairas Vīķe-Freiberga – trimdas latviete, kuras izglītība, Rietumu vērtību un reālās politikas izpratne, prasme izteikties tika vērtēta ļoti augstu. Nozīmīgs bija arī fakts, ka Latvijā sieviete ieņem augstāko valsts amatu. Arī Lietuvā prezidents Valds Adamkus, kurš lielāko mūža daļu ir nodzīvojis ASV, sekmēja rietumnieciska Lietuvas tēla veidošanu.
L. Meri (Igaunijas prezidents no 1992. līdz 2001. gadam)
V. V. Freiberga (Latvijas prezidente no 1999. līdz 2007. gadam
V. Adamkus (Lietuvas prezidents no 2004. līdz 2009. gadam)
Lielu nozīmi kā savu valstu propagandēšanas līdzeklim Baltijas valstis piešķīra sportam. To apliecina atbalsts olimpiskajām komitejām un aktīva dalība vasaras un ziemas olimpiādēs, dažāda veida sporta spēlēs.
90. gadu pirmajā pusē ekonomiskās grūtības ietekmēja arī sportistu iespējas gatavoties olimpiskajām spēlēm. Tas atspoguļojās arī rezultātos. Taču Sidnejas Olimpiskajās spēlēs 2000. gada rezultāti bija visai iespaidīgi. Lietuvieši ieguva 2 zelta medaļas (diska mešanā un šaušanā), bet basketbolisti bronzas medaļas, pie tam tikai ar 2 punktu starpību zaudēja ASV komandai. Igauņu sportists Erki Nols izcīnīja zelta medaļu desmitcīņā, bet Latvijas sportists Igors Vihrovs – vingrošanā, Aigars Fadejevs saņēma sudraba medaļu soļošanā, bet Vsevolods Zeļonijs bronza medaļu – džudo.
90. gadu pirmajā pusē ekonomiskās grūtības ietekmēja arī sportistu iespējas gatavoties olimpiskajām spēlēm. Tas atspoguļojās arī rezultātos. Taču Sidnejas Olimpiskajās spēlēs 2000. gada rezultāti bija visai iespaidīgi. Lietuvieši ieguva 2 zelta medaļas (diska mešanā un šaušanā), bet basketbolisti bronzas medaļas, pie tam tikai ar 2 punktu starpību zaudēja ASV komandai. Igauņu sportists Erki Nols izcīnīja zelta medaļu desmitcīņā, bet Latvijas sportists Igors Vihrovs – vingrošanā, Aigars Fadejevs saņēma sudraba medaļu soļošanā, bet Vsevolods Zeļonijs bronza medaļu – džudo.
I. Vihrovs
A. Fadejevs
V. Zeļonijs
Labus sasniegumus ir parādījuši arī igauņu slēpotāji, latviešu hokejisti, bobslejisti, kamaniņu braucēji un biatlonisti. Lai gan baltiešu sasniegumi var šķist pieticīgi uz „sporta lielvalstu” fona, taču salīdzinājumā ar iedzīvotāju skaitu tie ir vērā ņemami. Daudzi izcili Baltijas valstu sportisti darbojas arī ārvalstu sporta klubos, piemēram, Artūrs Irbe, Sandis Ozoliņš u.c. NHL klubos, basketbolisti Arvīds Sabonis un Židruns Ilgausks NBA klubos. Riteņbraucējs Romāns Vanšteins ir izcīnījis pasaules čempiona titulu šosejas braucienā. Lietuvā īpašu apbrīnu un cieņu bauda 1999. un 2000. g. pasaules čempions augstākajā pilotāžā Jurģis Kairis, jo spējis īstenot daudziem lietuviešiem raksturīgo sapni lidot.
Grūtāk ir pasauli iepazīstināt ar baltiešu literatūru, teātri, kino un tēlotāju mākslu. Daudzi baltiešu izcelsmes mākslinieki sekmīgi darbojas un ir guvuši atzinību pasaulē, piemēram, operdziedātāja Inese Galante, vijolnieks Gidons Krēmers un Baiba Skride, komponisti Pēteris Vasks un Arvo Perts u.c. Atzinību gūst lietuviešu teātris.
Jāatzīmē arī Baltijas valstu sadarbība, kuras rezultātā tiek pasniegtas Baltijas Asamblejas balvas kultūras darbiniekiem, veidoti kopīgi projekti.