Teorija

Otrais pasaules karš, kura sākumu Eiropā datē ar 1939. gada 1. septembri - Vācijas uzbrukumu Polijai (skat. att. zemāk), bija postošākais karš cilvēces vēsturē.
 
warjpg_3024896b-1.jpg
Attēlā: Nacistiskās Vācijas armijas iebrukums Polijā. 1939. gada 1. septembris.
 
Dzīvību karā zaudēja vairāk nekā 53 miljoni cilvēku - gan karavīri, gan mierīgie iedzīvotāji.
Nedēļu pirms Vācijas uzbrukuma - 1939. gada 23. augustā, lai novērstu savstarpējus konfliktus un iegūtu garantijas, PSRS ārlietu ministrs Molotovs un Vācijas ārlietu ministrs Ribentrops noslēdza līgumu (skat. att. zemāk), kurā PSRS un Vācija apņēmās neuzbrukt viena otrai, slepenā līguma papildprotokolā abas valstis sadalīja Austrumeiropu ietekmes sfērās.
 
ww.jpg
Attēlā: Molotova-Ribentropa pakta parakstīšana 1939. gada 23. augusts. Aizmugurē gaišā virsjakā - PSRS līderis Staļins.
 
Saskaņā ar šo vienošanos Baltijas valstis, t. sk. Latvija nonāca PSRS ietekmes sfērā.
Līgumā Baltijas valstu liktenis bija izlemts. Protams, par papildprotokola vienošanos no tā atkarīgās valstis netika informētas.
1940. gada vasarā Padomju Savienība jeb PSRS okupēja Baltijas valstis. Latvija, tāpat kā Igaunija un Lietuva, tika iekļautas PSRS sastāvā.
 
Karte ar sadalītu Eiropu.svg
Attēlā: PSRS un nacistiskās Vācijas okupētās teritorijas Otrā pasaules kara sākumā.
 
Neatkarīgajās Baltijas valstīs izveidoja padomju režīmu, sākās valstu sovetizācija - gada laikā
  • cilvēkiem tika uzspiesta cita vērtību sistēma, cita ideoloģija;
  • daudzi cilvēki zaudēja savus īpašumus;
  • drīz pēc okupācijas sākās represijas - cilvēkus apcietināja, spīdzināja, nogalināja;
  • 1941. gada 14. jūnijā no Latvijas uz Sibīriju un citiem attāliem PSRS rajoniem izsūtīja vairāk nekā 15 000 Latvijas iedzīvotāju.
let_2266069.jpg
Attēlā: Torņakalna stacija Rīgā. 1941. gada komunistiskā terora upuru atcerei Torņakalnā ir izveidota piemiņas vieta.
Tās emocionāli visiespaidīgākais elements ir deportāciju vagons. Dabā apskatot nelielo vagonu, ir grūti noticēt, ka tajā bijis iespējams «iekraut» vairāk nekā četrdesmit cilvēkus. Kur nu vēl iedomājoties, ka tādos apstākļos – daudzu gadījumā bez pienācīgas pārtikas, bez pirmās nepieciešamības precēm, bez kā – jāmēro tūkstošiem kilometru.
 
Pēc Vācijas uzbrukuma Padomju Savienībai 1941. gada jūnijā Latvija nonāca nacistiskās Vācijas varā. Padomju okupāciju nomainīja vācu okupācija.
 
original (1).jpg
Attēlā: 1941. gada jūnijā  Rīgas iedzīvotāji Vācijas karavīrus sagaidīja kā atbrīvotājus no padomju režīma. Tas bija saprotams, ņemot vērā, kādas šausmas bija nācies pārciest.
 
Bet nacistu plānos nebija atjaunot Latvijas valstisko neatkarību. Viņi vēlējās to pakļaut un pārvācot. Vācu varas realizētā holokausta laikā tika nonāvēti aptuveni 70 tūkstoši vietējo ebreju, kā arī aptuveni 20 tūkstoši no citām Eiropas zemēm ievesto ebreju. Iznīcībai tika pakļauti arī čigānu (romu) tautības Latvijas iedzīvotāji, kā arī psihiatrisko slimnīcu pacienti. Atsevišķi drosmīgi līdzpilsoņi, riskējot ar savu un tuvinieku dzīvību, centās paglābt ebrejus no nāves.
 
20141015_094654-copy.jpg
Attēlā: Piemiņas vieta ebrejiem - holokausta upuriem Liepājā - Šķēdes memoriāls. Piemiņas vietas holokausta upuriem atrodamas visā Latvijā - vietās, kur ebreji tika nogalināti.
135 ebreju glābējiem no Latvijas Izraēla piešķīrusi goda nosaukumu "Taisnīgais starp tautām".
  
Pārkāpjot starptautiskās vienošanās, gan PSRS, gan Vācija mobilizēja savos bruņotajos spēkos vairāk nekā 200 tūkstošus Latvijas iedzīvotāju. No tiem gandrīz puse krita Otrajā pasaules karā, daudzi guva smagus ievainojumus.
Otrā pasaules kara gados nacionāli noskaņoti cilvēki uzsāka cīņu par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Šādu mērķi izvirzīja, piemēram, Latvijas Centrālā padome, kas orientējās uz demokrātiskajām rietumvalstīm un nevēlējās sadarboties ne ar Hitlera Vāciju, ne Staļina Padomju Savienību; šāds mērķis bija arī kureliešiem - latviešu leģionāru grupai padomju armijas ielenktajā Kurzemē Otrā pasaules kara beigu posmā.
 
Beglu_laiva_1944.jpg
Attēlā: Bēgļu laiva no Kurzemes. 1944. gads.
Kara beigās tūkstošiem latviešu devās bēgļu gaitās uz Rietumiem, kur paglābās no padomju represijām un izveidoja plašu emigrāciju jeb trimdu (skat. nodaļu "Latvieši pasaulē").
 
Otrais pasaules karš Latvijas teritorijā beidzās 1945. gada 8. maijā ar vācu karaspēka daļu kapitulāciju Kurzemē.
Latvijas iedzīvotāji jau trešo reizi piecu gadu laikā tika pakļauti svešai varai - padomju okupācijai. Padomju okupācija turpinājās gandrīz piecdesmit gadus - līdz 20. gadsimta 90. gadu sākumam, kad tika atjaunota Latvijas neatkarība.
 
20.janv manifestacija.png
Attēlā: Tautas manifestācija Latvijas neatkarības atbalstam. Daugavmalā Rīgā, 1991. gada 13. janvārī.
Uz plakāta rakstīts: "Viena mēle, viena dvēsle, viena zeme mūsu". Tas ir fragments no Raiņa dzejas.
 
Atsauce:
https://thehobbservationpoint.files.wordpress.com/2019/09/warjpg_3024896b-1.jpg
https://i.wpimg.pl/O/644x439/d.wpimg.pl/1944276294-332704817/ww.jpg
https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/thumb/a/ad/Nazi-Soviet_1941.png/300px-Nazi-Soviet_1941.png
https://www.liveriga.com/userfiles/images/ko-darit/muzeji-un-galerijas/pieminas-vietas/tornakalna-stacija-1941-gada-represeto-izvesanas-vieta/let_2266069.jpg
https://www.liveriga.com/lv/9901-tornakalna-stacija-1941-gada-represeto-izvesanas-vieta
https://encrypted-tbn0.gstatic.com/images?q=tbn:ANd9GcQRmULH7-oH3AUlmQq6PVzx9WgCr4iE7IuwWSLZFH2vG29H2WWp&s
https://ekskursija.files.wordpress.com/2014/11/20141015_094654-copy.jpg?w=724
https://www.sargs.lv/sites/default/files/styles/article_large/public/2019-11/Beglu_laiva_1944.jpg?h=c6694de1&itok=v7clc2_f
http://www.laikmetazimes.lv/2017/01/16/1991gada-20janvari-atceroties/
Vēsture vidusskolai IV. Valdis Klišāns. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2005., 147. lpp.
Latvijas vēsture pamatskolai 4. Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2015., 151. lpp.