Attēlā: Pirmais jūgendstila ēkas projekts - inženiera Tasela māja Briselē Beļģijā, autors - Viktors Ortā, jūgendstila aizsācējs.
Jūgendstils bija arhitektūras, dekoratīvi lietišķās mākslas un tēlotājmākslas stils Eiropā no 19. gs. beigām līdz Pirmajam pasaules karam (1914. g.).
Tā bija īsa un spilgta parādība, uzliesmojums, kura laikā celtās ēkas un radītos priekšmetus var aplūkot Vīnē, Prāgā, Barselonā (skat. att. zemāk) un citās Eiropas pilsētās.
Pirmā jūgendstila ēka Rīgā tika uzbūvēta 1900. gadā; ir gadi, kuros uzbūvēja ap 300 - 500 ēkām gadā. No Rīgas centra apbūves četrdesmit procentus veido jūgendstila ēkas. Otrajā lielākajā jūgendstila metropolē Vīnē jūgendstila ēku ir piecpadsmit procenti.
Attēlā: Kataloņu arhitekta - jūgendstila meistara Antonio Gaudi projektētā ēka Casa Batllo Barselonā.
Svarīgi!
Tāpēc par jūgendstila galvaspilsētu atzīta Rīga, jo šeit ir saglabājušās nepārveidotas vairāk nekā 800 tajā laikā tapušās ēkas. Nevienā citā pasaules pilsētā jūgendstila ēkas nav aplūkojamas tik lielā skaitā un tik tuvu cita citai.
19. gs. otrajā pusē Rīga bija viena no straujāk augošajām pilsētām Krievijas impērijā. To noteica pilsētas ģeogrāfiskais stāvoklis, kas ietekmēja tirdzniecības un rūpniecības attīstību. Līdz ar to 19. gs. beigās Rīga bija pārtikusi un dzīvespriecīga. Daudzām ģimenēm līdzekļi atļāva būvēt īres namus pilsētā, un katrs vēlējās, lai viņa īpašums būtu moderns, iespaidīgs, atšķirtos no citiem.
Attēlā: Eklektiski dekoratīvā jūgendstila manierē būvētā ēka.
Katru ēku veidoja kā vienreizēju pasūtījumu, arhitekti izdomāja ēkas plānojumu un fasādi, kas bieži bija ļoti grezna, rotāta ar skulptūrām, maskām, bagātīgiem dekoratīviem elementiem, kā tas redzams šajā attēlā.
Pasūtītājs izvēlējās tādus arhitektus un celtniekus, kas darbu paveica ātri un labā kvalitātē, jo konkurence bija liela un katrs centās strādāt tā, lai darba devējs būtu apmierināts un ieteiktu darba veicējus arī saviem paziņām. Ēku celtniecībā tika pielietoti jauni paņēmieni un būvmateriāli - dzelzsbetons, lielizmēra logu stikli (skat. att. zemāk) un metāla konstrukcijas.
Attēlā: Logs muzejā "Rīgas Jūgendstila centrs".
Jūgendstilam bija raksturīga tendence lietderīgo pārvērst skaistajā.
Arhitekti sākumā izplānoja lietderīgu un ērtu ēkas iekštelpu izvietojumu un tikai pēc tam veidoja ēkas ārējo veidolu, ko lielā mērā noteica pasūtītāju idejas un iespējas. No sākuma izplānoja dzīvokļus - cik istabu būs, kā tās būs izvietotas, vai būs balkoni, vai istabas un zāles būs ovālas, apaļas vai taisnstūra.
Attēlā: Muzejā "Rīgas Jūgendstila centrs" redzams telpu iekārtojums, kāds tika veidots 20. gs. sākumā.
Interesanta detaļa ir kreisajā pusē redzamā niša, kas šādos projektos bija telpām visos stāvos un ēkas ārpusē veidoja fasādes izvirzījumu vairāku stāvu augstumā - erkeru.
Parasti cēla piecstāvu vai sešstāvu īres namus, kur paša īpašnieka ģimene aizņēma vienu dzīvokli, bet pārējos izīrēja. Bieži katrā stāvā bija atšķirīgs dzīvokļu skaits un tie bija dažāda lieluma, bet ir sastopamas arī simetriskas, vienotā ritmā izturētas jūgendstila ēkas.
Attēlā: Simetriskas, vienotā ritmā izturētas ēkas paraugs. Projekta autors - Mihails Eizenšteins.
M. Eizenšteins bija spilgtākais eklektiski dekoratīvā jūgendstila arhitekts.
Rīgā saskatāmi vairāki jūgendstila virzieni:
- dekoratīvais jeb eklektiski dekoratīvais jūgendstils, kuram raksturīgas milzu figūras, maskas, liektas, vijīgas līnijas, dekoru pārbagātība (skat. iepriekš - 2. att. un 4. att.);
- vertikālais jeb stateniskais jūgendstils, kuram raksturīgi pieticīgi dekori, bet akcentēti vertikāli ritmi - gan logailu formās, gan fasādes noformējumā (skat. att. zemāk);
- nacionāli romantiskais jeb tautiski romantiskais jūgendstils, kuru veidoja latviešu arhitekti un mākslinieki, kas centās parādīt latviešu tautas kultūras mantojumu, rotājumos izmantot latviešu rakstu zīmes, ēku noformējumā - dabiskos vietējos materiālus - skaldītu granītu, smilšakmeni, kaļķakmeni u.c., veidoja īpatnējas - noslīpinātas logailu formas, stāvas jumtu plaknes (skat. pēdējos divus attēlus).
Attēlā: Vertikālā jeb stateniskā jūgendstila ēka. Projekta autors Eižens Laube.
Ēkas fasādē redzami vertikāļu akcenti, logi veidoti šauri un augsti.
Daudzi rīdzinieki, pētīdami māju fasādes, iegādājoties traukus un greznuma priekšmetus, no jauna atklāja, cik bagāta, daudzveidīga, interesanta ir latviešu tautas māksla. Lielākais pārsteigums ir tas, ka bieži redzētie un gadsimtiem senie ornamenti atdzima jaunā veidā, tika pārveidoti un ieguva jaunu, svaigu un dzirkstošu elpu.
Attēlā: Ēkas apdarē izmantoti stilizēti latviešu ornamenti.
Ēka būvēta nacionāli romantiskajā jeb tautiski romantiskajā jūgendstilā. Projekta autors Konstantīns Pēkšēns.
20. gadsimta sākumā Rīgā strādāja 10 latviešu arhitekti, viņi radīja apmēram četrdesmit procentus ēku. Latviešu arhitekti Jānis Frīdrihs Baumanis, Konstantīns Pēkšēns, Eižens Laube, Aleksndrs Vanags, Jānis Alksnis vēlējās parādīt savai tautai raksturīgo.
Četrdesmit pieci procenti namīpašnieku bija latvieši. Namu pasūtītāji atbalstīja arhitektu ieceres, un īsā laikā tapa izsmalcinātas un gaumīgas ēkas. Jūgendstila ziedu laiki bija arī latviešu lielgruntniecības ziedu laiki.
Attēlā: Ēka nacionāli romantiskajā jeb tautiski romantiskajā jūgendstilā. Projekta autors Konstantīns Pēkšēns.
Te redzamas īpatnēji slīpinātās logailu formas un fasādes dekorā - akmeņu apdare.
Svarīgi!
Jūgendstila ēkas ir mūsdienu Rīgas lepnums. Atzīstot, ka Rīgā ir Eiropā augstvērtīgākā jūgendstila ēku kolekcija, pilsētas vēsturiskais centrs 1997. gadā tika iekļauts UNESCO Pasaules kultūras mantojuma sarakstā.