Pirmais pasaules karš izmainīja Eiropu. Tā rezultātā varu zaudēja senas un slavenas valdnieku dinastijas, sabruka impērijas:
- beidz pastāvēt Austroungārijas impērija un Osmaņu Turcijas impērija;
- Vācijas impērijā nodibināja republiku;
- Krievijas impērijā varu pārņēma lielinieki jeb boļševiki;
- vairākas bijušo Austroungārijas un Krievijas impēriju tautas nodibināja savas valstis. (Skat. karti.)
Attēlā: Eiropas karte - bijušās impērijas un jaundibinātās valstis pēc Pirmā pasaules kara.
Pirmo reizi vēsturē arī latvieši izveidoja savu valsti - Latvijas Republiku.
Dzejnieks Kārlis Skalbe par jauno valsti rakstīja: "1918. gada 18. novembrī tika pasludināta brīva, neatkarīga Latvijas Republika. Bet viņas vēl nebija. Tā bija kā mīksts un negatavs veidojums, kuram bija jāiziet caur pārbaudīšanas uguni. Neredzēta, neapjausta, pussapņu tēls, pusīstenība."
Latvijas valsts tika uzcelta, un tautas apziņā tās spēks izrādījās lielāks par sekojošiem piecdesmit padomju okupācijas gadiem - rakstnieka Jāņa Jaunsudrabiņa aicinājums: "Piemini Latviju! Ar šiem vārdiem sasveicinies, ar tiem atvadies, tiekoties ar tautiešiem jebkurā pasaules daļā! Turi Latviju dziļi ieslēgtu savā sirdī. Turi to kā lielāko dārgumu, ko nedrīkst pazaudēt. Jo, zaudējis Latviju, tu zudīsi pats." guva apliecinājumu, kad 1991. gadā tika atjaunota Latvijas valstiskā neatkarība.
Attēlā: Latvijas Republikas proklamēšana 1918. gada 18. novembrī.
Svarīgo notikumu iemūžināt bija uzaicināts fotogrāfs Vilis Rīdzenieks, kura lielformāta fotogrāfija ir vienīgā vizuālā liecība par jaunās valsts dibināšanu.
Jaunās valsts pastāvēšanu apdraudēja sarežģītā iekšpolitiskā un starptautiskā situācija. 1919. gada pavasarī dažus mēnešus vienlaikus pastāvēja pat trīs valdības -
- Kārļa Ulmaņa vadītā Pagaidu valdība ārpolitikā orientējās uz Antantes valstīm;
- Pētera Stučkas valdība darbojās ar Padomju Krievijas atbalstu;
- Andrievs Niedra sadarbojās ar spēkiem, kas orientējās uz Vāciju.
No 1918. gada beigām līdz 1920. gada sākumam Latvijā notika Brīvības cīņas.
Attēlā: Latvijas armijas karavīri Brīvības cīņās pret Rietumu brīvprātīgo jeb bermontiešu armiju Pārdaugavā 1919. gadā.
Latvijas valsts iedzīvotājiem bija jāizšķiras - atbalstīt tikko proklamētās Latvijas republikas Pagaidu valdību vai piebiedroties kādas citas valdības atbalstītāju pulkam.
Iedzīvotāji Brīvības cīņās pierādīja, ka Latvijas patrioti spēj aizstāvēt savu valsti.
Parīzē 1919. gada janvārī darbu sāka Miera konference, lai vienotos par miera noteikumiem un lemtu, kāda būs pēckara Eiropa. Un jau konferences darbības sākumā Latvijas Pagaidu valdība uzsāka cīņu par Latvijas atzīšanu de iure jeb pilnu diplomātisko atzīšanu.
Attēlā: 2017. gadā izdevniecība "Globuss" laidusi klajā Latvijas delegācijas sēžu protokolu apkopojumu.
Parīzes miera konferences laikā (1919. - 1920.) Latvijas delegācijai vēl neizdevās panākt Latvijas valsts atzīšanu de iure.
Pēc Brīvības cīņām, pēc Latvijas un Padomju Krievijas miera līguma noslēgšanas 1920. gada augustā Antantes valstu Augstākā Padome 1921. gada 26. janvārī atzina Latviju de iure.
1921. gada 22. septembrī Latvija tika uzņemta Tautu Savienībā.
Svarīgi!
Tautu Savienība jeb Nāciju Līga - starptautiska organizācija, izveidota Parīzes Miera konferences gaitā, pastāvēja no 1920. gada līdz 1945. gadam. Tajā bija iestājušās 63 valstis. Tautu Savienībai neizdevās novērst jauna pasaules kara izcelšanos, tomēr to uzskata par ANO priekšteci.
Attēlā: Tautu Savienības dalībvalstis (kartē - tumši zilā krāsā) organizācijas pastāvēšanas laikā; karte atspoguļo izmaiņas, kuras notika Tautu Savienības sastāvā.