6. Pēti vēstures avotu

 

 

 

Valkā, 1917. gada decembrī

Svešas tautas krusto savus zobenus pār mūsu zemi un prasa, kam viņai piederēt? Šai brīdī lai skaļi visā pasaulē atskan latvju balss: Šī zeme ir mūsu, noliekat savus zobenus, mēs paši gribam valdīt pār savu zemi kā brīva tauta. Mēs negribam būt nevienam par laupījumu. (...) Kurzeme, Vidzeme, Latgale, to nedrīkst šķirt ne upes, ne robežu stabi! (...)

Lai apvienotu sašķelto tautu un sadalītu tautas zemi par vienu nedalāmu valsts vienību, par Latviju - ir nodibinājusies Latviešu pagaidu nacionālā padome.(...)

LPNP protestē pret jebkuru Latvijas sadalīšanu un sevišķi pret Kurzemes vai arī visas Latvijas pievienošanu vai kādu saistīšanu pie Vācijas un pasludina, ka Latvija, t.i. Kurzeme, Vidzeme un Latgale, ir autonoma un nedalāma valsts vienība, par kuras iekšējo iekārtu un attiecībām uz ārieni lems viņas Satversmes sapulce, kura izteiks tautas gribu.

Latvijas Satversmes sapulces sasaukšanu saziņā ar citām sabiedriskajām organizācijām un iestādēm LPNP tur par vienu no saviem galvenajiem uzdevumiem. 

 

Tēlniece A. Dumpe. Atklāts 2017. gadā. 

Monumenta pamatni veido liels dzirnakmens – kā dzīves, laika un notikumu aplis. Tā sānos ir iegravēti LPNP valdes locekļu vārdi. No dzirnakmens kā likteņa ceļi debesu jumā uzvijas trīs novadi – Vidzeme, Kurzeme un Latgale ar vēsturiskajiem ģerboņiem.