Aplūko attēlu, izlasi vēsturnieka viedokli!
Nosaki un atzīmē pareizo atbildi jautājumam!
Izmanto arī iegūtās zināšanas!
Jautājums:
Kāds bija latviešu strēlnieku tālākais liktenis 20. gs. 20.-30. gados?
Uzmanību! Ir divas pareizas atbildes!
Uzmanību! Ir divas pareizas atbildes!
Atbilde:
Attēlā:
Troickas bataljona jeb pulka karavīri pie vagona ar Latvijas simboliku. Pulks dibināts Urālos 1918. gadā, tā izveidošanas mērķis - cīnīties par brīvu Latviju. No Vladivostokas pa jūras ceļu apkārt Āzijai, Āfrikai un Eiropai Troickas pulks 1920.g. atgriezās Latvijā.
Teksts: Trimdas vēsturnieks Agnis Balodis (1990)
Latviešu strēlniekus Krievijas pilsoņu karā vainagoja gandrīz vai neiedomājama uzvaru slava. Bieži vien frontē pietika izplatīt baumas, ka tuvojas latvieši, lai baltie pamestu savas pozīcijas un mestos bēgt. 1919. gada oktobrī baltā ģenerāļa Antona Deņikina armija tuvojās Maskavai. Sarkano vara Krievijā karājās smalkā pavedienā. Pret Deņikinu tika sūtīti latviešu strēlnieki. Deņikina armijas uzbrukums turpinājās divas nedēļas, pēc tam balto spēki izsīka, un strēlnieki piespieda tos bēgt.
1920. gada vasarā miers ar Latviju bija noslēgts, bet lielinieki to slēpa, lai atturētu strēlniekus no atgriešanās mājās. Patiesība tomēr atklājās, un vairums strēlnieku negribēja turpināt karot, bet pieprasīja iespēju atgriezties Latvijā. Ar lielām pūlēm izdevās pierunāt strēlniekus, lai tie pēdējo reizi palīdzētu saviem sarkanajiem biedriem. "Pēdējā kauja" bija slavenā asiņainā kauja pie Perekopa Krimā. Neviena cita kauja visā pilsoņu karā nenesa strēlniekiem tik smagus zaudējumus. Vairums dzīvi palikušie atgriezās Latvjā, bet daudzi strēlnieku virsnieki iekārtojās uz dzīvi Krievijā un pēc tam ieņēma augstus posteņus Sarkanajā armijā, līdz 30. gados krita par upuriem Staļina "tīrīšanās".
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!