Uzdevums:

3p.
Izlasi vēstures avotu!
Lasi apgalvojumus, izvērtē to patiesumu un atzīmē pareizo vērtējumu!
 
  1.  Krievijā vairākas partijas atbalstīja ideju par brīvību mazajām bijušās impērijas tautām.

     
  2.  Jukums Vācietis vēlāk kļuva par pirmo Padomju Krievijas bruņoto spēku virspavēlnieku.

     
  3. Nebūdami lielinieki, latviešu strēlnieki cīnījās par to varu.
 
Teksts: Pulkvedis Jukums Vācietis par strēlnieku izvēli (1922)
Padomju valdība bija vienīgā, kura atzina mazo tautu neatkarību līdz pat viņu pilnīgai atdalīšanai no Krievijas sastāva. Neviena cita Krievijas politiskā partija to nesolīja.
Kadeti, krievu nacionālisti, vēlākie Kolčaka, Deņikina un Judeniča varas izplatītāji labprāt būtu mazās  nomaļu tautiņas pilnīgi ar bruņotu papēdi nospieduši. (...) Tāpēc saprotams, ka latvieši nevarēja palaist garām to izdevīgo vēsturisko momentu: viņiem vajadzēja atbalstīt Padomju Krievijas varu ar ieročiem rokās, lai gala rezultātā gūtu brīvu Latviju.
Latviešu strēlnieki cīnījās priekš brīvas Latvijas. Lūk, tie motīvi, kas izskaidro mums, ka latvieši savā masā nebūdami ne noteikti lielinieki, ne komunisti, tik kaisli aizstāvēja lielinieciskumu Krievijā. Un tas bija pareizi. Mums, latviešiem, vajadzēja pabalstīt to partiju, kura atzina mūsu brīvību un patstāvību. Un tāda bija Krievijas lielinieku partija. Citas Krievijas partijas negribēja nekā dzirdēt par mazo tautiņu neatkarību.
Daudzi nezin līdz šim laikam, kāda nozīme priekš latviešu strēlniekiem ir lozungam "Brīvā Latvija". Latviešu strēlnieks savā masā bija un palika nacionālists šī vārda vislabākajā nozīmē. 
 
Atsauce:
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.
Lai iesniegtu atbildi un redzētu rezultātus, Tev nepieciešams autorizēties. Lūdzu, ielogojies savā profilā vai reģistrējies portālā!