Attēlā: Vācijas armijas karavīru pavadīšana uz fronti.
Pirmo pasaules karu izraisīja imperiālistisko valstu vēlēšanās iegūt aizvien jaunas teritorijas un lielākus ienākumus, izmantojot pakļautās tautas.
Svarīgi!
Imperiālisms - kādas valsts valdošo aprindu politika, kas vērsta uz savas varas un ietekmes paplašināšanu ārpus valsts robežām.
Latvijas, kas atradās Krievijas impērijas sastāvā, iedzīvotāji tika ierauti karā jau ar tā pirmajām dienām. Gandrīz trīs gadus Latvijas teritorija bija kara lauks, ko postīja Vācijas un Krievijas karaspēks.
Attēlā: Atkāpjoties no Rīgas, Krievijas armija 1917. gadā saspridzināja daļu Dzelzceļa tilta.
Kurzemes, Vidzemes un Vitebskas guberņas iedzīvotājiem Krievijas impērijas iesaistīšanās karā vispirms nozīmēja mobilizāciju, pārtikas produktu, apģērba, kurināmā un transporta līdzekļu atsavināšanu jeb rekvizīciju un visas civilās dzīves pakļaušanu kara vajadzībām.
Svarīgi!
Rekvizīcija - īpašuma atsavināšana valsts vajadzībām pret atlīdzību vai parādzīmi.
Kara sākumā sabruka finanšu sistēma - kritās rubļa vērtība, no apgrozības izņēma zelta un sudraba monētas, cilvēki zaudēja noguldījumus bankās.
Iedzīvotāji steidza nodrošināties ar miltiem, sāli un sērkociņiem, jo pirmās nepieciešamības preces drīz pazuda no veikalu plauktiem.
Attēlā: Cilvēki rindā bēgļu ēdināšanas punktā.
Latvija bija viens no Krievijas attīstītākajiem rūpniecības rajoniem. Kara sākumā rūpnīcas saņēma izdevīgus militāros pasūtījumus, bet līdz ar frontes līnijas tuvošanos situācija mainījās - strādniekus iesauca armijā, sāka trūkt izejvielu un ražošana sašaurinājās.
Karš nelabvēlīgi ietekmēja arī lauksaimniecību.
1914. gada vasarā Krievijā tika izsludināta mobilizācija.
Tūkstošiem iesauktos latviešus iekļāva Krievijas armijas 20. korpusā. 1914. gadā Krievija sāka plašu uzbrukumu Austrumu frontē, iebrūkot Vācijas un Austroungārijas teritorijā.
Attēlā: Mobilizētie Krievijas armijas karavīri.
Kaut arī latvieši bija cerējuši, ka tiks atstāti savas zemes aizsardzībai, jau kara pirmajās dienās ap 25 000 latviešu karavīru nosūtīja uz Austrumprūsiju.
Kaujas notika Augustovā un Mazūru ezera rajonā (tag. Polijas teritorijā). Tās bija vienas no asiņainākajām kaujām visā kara laikā, Krievijas armija piedzīvoja briesmīgu sagrāvi.
Nevienā citā militārā operācijā Pirmā pasaules kara laikā, kā arī Otrā pasaules kara gados latviešu karavīri nav cietuši tik smagus zaudējumus. Vairāk nekā 20 000 jaunekļu un vīru krita, tika ievainoti vai saņemti gūstā.
Attēlā: Tuvinieki apmeklē Pirmajā pasaules karā kritušo kapus.
Visur, kur bija fronte, pēc tās palika kritušo karavīru kapulauki.
Pēc Krievijas armijas daļu sakāves Austrumprūsijā vācu spēki pārgāja pretuzbrukumā, iebrūkot Krievijas impērijas rietumu apgabalos - mūsdienu Polijā, Baltkrievijā, Lietuvā un Kurzemē.
Svarīgi!
Latviešu apdzīvotajā teritorijā ķeizariskās Vācijas armija iebruka 1915. gada pavasarī un dažu mēnešu laikā ieņēma lielāko daļu Kurzemes un Zemgales.