Teorija

1917. gada februārī Petrogradā sākās revolūcija un Krievijas cars Nikolajs II atteicās no troņa.
Kad Rīgu sasniedza ziņas par to, sāka aktivizēties sabiedriskā dzīve, - patvaldība bija gāzta, un ļaudis cerēja uz pārmaiņām nākotnē.
 
large_3fbea540d807493d1.jpg
Attēlā: 12. armijas karavīri un Rīgas iedzīvotāji Krievijas februāra revolūcijas upuru piemiņas demonstrācijā Rīgā. 1917. gada 5. aprīlis.
 
Latvijas iedzīvotāji aktīvi iesaistījās notikumos. Tika dibinātas partijas, cilvēki apvienojās organizācijās, jo šķita, ka pienācis laiks rīkoties.
Situācija Krievijā bija sarežģīta, jo cīņā par varu iesaistījās dažādu uzskatu piekritēji:
  • vieni atbalstīja aizgājušos cara laikus vai vēlējās saglabāt impēriju, tikai modernizējot tās pārvaldi;
  • citi saistīja savas cerības ar boļševiku partiju, kuru vadīja Vladimirs Uļjanovs (Ļeņins).
 
2614250-lenin.jpg
Attēlā: Boļševiku partijas vadītājs Vladimirs Uļjanovs (Ļeņins).
Svarīgi!
Boļševiki jeb lielinieki - radikālo marksistu frakcija, kura 1903. gadā ieguva vairākumu Krievijas sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā un 1917. gadā izveidoja patstāvīgu partiju. Tā iestājās par savu ideju realizēšanu vardarbīgā veidā.
Krievijā izveidojās divvaldība - demokrātiskie spēki nodibināja Pagaidu valdību, bet revolucionāri radikālie - strādnieku un karavīru deputātu padomes. Tās pēc 1917. gada oktobra apvērsuma tika pakļautas boļševiku partijai. 
 
large_722a4b1a26aa43b35.jpg
Attēlā: 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulka 5. rotas karavīri ar rotas karogu. 1017. gada 5. aprīlis. Teksts uz karoga; "Lai dzīvo brīvas tautas! Lai slava visiem tiem, kam krūtis cauri šautas, par brīvību kritušiem!"
 
Notikumi pasaules kara frontēs lielā mērā ietekmēja cilvēku noskaņojumu un lika arī latviešiem izdarīt izvēli par labu kādam politiskajam spēkam. Latviešu strēlnieki neuzticējās valdībai un armijas augstākajiem komandieriem, jo viņu neprasmīgās un nesaskaņotās rīcības dēļ frontē bija lieli upuri. Karš turpinājās jau vairākus gadus, bija daudz bojāgājušo un sakropļoto, cilvēki bija noguruši.
Pagaidu valdība gan pauda gatavību izveidot parlamentāru iekārtu, bet vēlējās turpināt karadarbību un neņēma vērā Krievijas nekrievu tautību intereses, neatzīstot to centienus pēc patstāvības.
 
large_b81ae1d5e603ea2ac.jpg
Attēlā: 1. maija mītiņš pie Džutas fabrikas. Rīga, 1917. gads. Attālāk redzamais karogs, kuru nes mītiņa dalībnieki, ir sarkanbaltsarkans.
Svarīgi!
Parlamentāra iekārta - valsts pārvaldes sistēma, kurā augstākā likumdevēja vara ir pilsoņu vēlētam parlamentam.
Savukārt boļševiki jeb lielinieki solīja:
  • izbeigt karu un tādējādi ieguva arvien lielāku popularitāti karavīru vidū;
  • latviešus īpaši iedvesmoja arī tas, ka lielinieki sludināja tautu pašnoteikšanās tiesības, t.i., iespēju pašām tautām noteikt savu nākotni;
  • vēl viņi solīja zemi sadalīt zemniekiem.
Šie trīs solījumi tad arī noteica daudzu latviešu nostāšanos lielinieku pusē.
 
001.jpg
Attēlā: 8. Valmieras latviešu strēlnieku pulka karavīri pie Ziemassvētku kaujās kritušo biedru kapa Sileniekos Ložmetējkalna rajonā. 1917. gada vasara.
Teksts uz karoga: "Latvija, mosties - jauna diena aust!".
 
Vācu neokupētajās pilsētās un miestos iedzīvotāji dibināja strādnieku deputātu padomes, bet frontē - strēlnieku padomes.
Svarīgi!
Padomes - lielinieku jeb boļševiku varas iestādes.
Turpmāko notikumu attīstību Latvijā ietekmēja tas, ka 1917. gada oktobrī pie varas Krievijā nāca boļševiki. Dažas dienas pēc Pagaidu valdības gāšanas Latvijas strādnieku, kareivju un bezzemnieku deputātu izpildkomiteja jeb Iskolats (saīsinājums no apzīmējuma krievu valodā  - Latvijas Izpildu komiteja) Friča Roziņa vadībā pasludināja varas pāreju padomju rokās.
 
8igz.jpg
Attēlā: Fricis Roziņš (1870-1919), Iskolata priekšsēdētājs (1917-1918).
Viņš bija jaunstrāvnieks, viens no Latvijas Sociāldemokrātijas vadītājiem, lielinieks.
 
Padomes Latvijas neokupētajā daļā pilnībā atbalstīja V. Ļeņina vadīto Krievijas Padomju valdību. Lai gan dažkārt šis lielinieku radītais varas veidojums tiek dēvēts par Iskolata republiku, Iskolats darbojās kā Krievijas apgabala pārvalde, ne kā neatkarīga organizācija. Visi jautājumi tika saskaņoti ar boļševiku valdību, un Iskolata darbinieki rīkojās stingri atbilstoši Ļeņina valdības norādījumiem:
  • tika ierobežota preses brīvība;
  • vajāja tā sauktos kontrrevolucionārus (tos, kuri neatbalstīja lielinieku valdību);
  • atsavināja muižas.
  • Iskolats garantēja mācības latviešu valodā;
  • rūpējās par kultūras vērtību saglabāšanu.
Valmieras-apr.-IK.png
Attēlā: Valmieras apriņķa Strādnieku, kareivju un bezzemnieku padomes Izpildu komiteja. 1917. gada beigas.
 
Padomju varas laiks Latvijas neokupētajā daļā nebija nebija ilgs - tā pastāvēja tikai dažus mēnešus.
Drīz pēc padomju varas pasludināšanas, boļševiku valdība pieprasīja, lai viens latviešu strēlnieku pulks dotos aizstāvēt Petrogradu pret padomju varas ienaidniekiem. 6. Tukuma latviešu strēlnieku pulks 1917. gada decembra sākumā ieradās Petrogradā. Tādējādi lielinieki Latvijā zaudēja stipru atbalstu un viņu vara kļuva vājāka. Tomēr galvenais iemesls, kāpēc padomju varas laiks Latvijā tika izbeigts, bija vācu armijas uzbrukums, kas sākās 1918. gada februārī.
 
0001.png
Attēlā: Vācu armijas līdz 1917. gada rudenim ieņemtā Latvijas teritorija un uzbrukuma virzieni 1918. gada februārī.
Sarkanā krāsā kartē - teritorija, kura bija lielinieku kontrolē.
  
Vidzemē esošajiem lieliniekiem vajadzēja bēgt uz Krieviju.
Daļa latviešu strēlnieku 1918. gada februārī atkāpās uz Krieviju, kad vācu armija dažās dienās okupēja visu Latvijas teritoriju.
1918. gada sākumā Krievijā darbojās aptuveni 5000 latviešu strēlnieku.
Tomēr lielākā daļa strēlnieku (1917. gada beigās to kopējais skaits bija apmēram 30 000) atrada kādu iespēju nepamest Latviju.
 
Atsauce:
https://www.dveseluputenis.lv/media/images/983/large_3fbea540d807493d1.jpg?v=1
https://static.giantbomb.com/uploads/original/14/141402/2614250-lenin.jpg
https://www.dveseluputenis.lv/media/images/182/large_722a4b1a26aa43b35.jpg?v=1
https://www.dveseluputenis.lv/media/images/bbe/large_b81ae1d5e603ea2ac.jpg?v=1
https://www.dveseluputenis.lv/media/images/427/large_bbf5706f1a90df01f.jpg?v=1
https://static.lsm.lv/media/2017/11/large/1/8igz.jpg
https://ir.lv/wp-content/uploads/2018/01/Valmieras-apr.-IK.png
https://www.dveseluputenis.lv/media/images/afd/large_adf3e159e5a605af4.jpg?v=1
https://www.dveseluputenis.lv/media/events/5980d5b3aaf9f.png
http://www.laikmetazimes.lv/2012/07/30/latviesu-strelnieki-ii-krievijas-plasumos/
https://www.dveseluputenis.lv/lv/laika-skala/notikums/101/sarkanas-latviesu-strelnieku-divizijas-formesana-maskava/
Latvijas un pasaules vēsture. Notikumi, jēdzieni, personības./ Juris Goldmanis. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2007., 205. lpp.
Latvijas vēsture pamatskolai 3./ Jura Goldmaņa red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2013., 95. lpp.