15.
aprīlī
Diagnosticējošais darbs VĒSTURĒ 9. KLASEI
Trenējies ŠEIT!

Teorija

Romiešiem bija noliedzoša attieksme pret fizisko darbu. Viņi tā vietā godāja politiķus, karavīrus un zemkopjus.
Bagātam romietim, ja viņš nevēlējās zaudēt savu stāvokli sabiedrībā, nebija iespējams pelnīt iztiku ar mākslu vai zinātni. Ar to nodarbojās cilvēki ar zemāku izcelsmi. Cienīti tika cilvēki, kuri varēja dzīvot nestrādājot. Bagātnieki nodarbojās ar politiku un izklaidējās.
 
a2a4c943-66e4-48ff-a672-e4a430139100_570.jpg
Attēlā: Bagāta romieša mājas iekšpagalms - ātrijs ar baseinu un strūklaku
 
Gada karstākajās dienās bagātie romieši devās atpūsties uz saviem lauku īpašumiem - villām ārpus pilsētas.
Pateicību pret tiem, kas ar savu darbu nodrošināja bagātajiem un dižciltīgajiem pārticīgu dzīvi, romieši neizjuta.
Lielākajai daļai Romas iedzīvotāju diena pagāja smagā darbā. Ne visi brīvie cilvēki dzīvoja pārticībā, - daudziem no viņiem nebija nekāda īpašuma. Nabadzīgie romieši bieži vien strādāja tos pašus darbus, ko vergi. Tomēr arī viņiem, atšķirībā no vergiem, bija pieejamas gladiatoru cīņas un cirka izrādes.
 
4464748.jpg
Attēlā: Trūcīgie romieši dzīvoja šādos dzīvoklīšos, faktiski - vienā istabā visa ģimene - daudzstāvu dzīvojamās mājās - insulās
 
Aptuveni puse Romas pilsētas iedzīvotāju bija vergi. Viņu ikdiena daudz neatšķīrās no brīvo cilvēku ikdienas. Liela daļa vergu strādāja amatniecībā, veica dažādus palīgdarbus, apkalpoja viesus krodziņos un bija bagāto romiešu mājas vergi.
Bija arī vergi, kas nodarbojās ar grāmatvedību, strādāja par sekretāriem, mājskolotājiem un veica citus pienākumus, kur bija nepieciešamas zināšanas.
Daudziem no viņiem klājās gluži labi, bet daudzi arī dzīvoja trūkumā. Ir saglabājusies kāda bagāta Pompeju iedzīvotāja mājas izdevumu grāmata, kurā redzams, ka vergu vajadzībām tika iepirkta tikai maize, olīveļļa un vīns.
 
schiavi7.jpg
Attēlā: Vergu tirgus Senajā Romā
 
Romietim diena parasti sākās ap saullēktu.
Brokastis bija vienkāršas – maize, kuru mērcēja vīnā, olīvas, reizēm siers. Tad kādas 2 stundas pieņēma klientus. Pēc tam klientu pavadībā (jo viņu vairāk, jo lielāku cieņu iemantoja) devās uz forumu, kur vajadzēja apliecināt cieņu vēl bagātākiem un ietekmīgākiem cilvēkiem.
Ap pusdienlaiku darījumu un politiskā dzīve pilsētā it kā apstājās. Pēc viegla mielasta, kurā parasti bija zivis, dārzeņi un augļi, bija pieņemts kādu laiku nosnausties. Pēc tam forumā atkal pulcējās cilvēki, sākās pastaigu, tikšanos un sarunu laiks.
 
image-asset.jpeg
Attēlā: Romas forums. Rekonstrukcija
 
Sievietes devās ārpus mājas izrādīt tērpus.
Daudzi romieši pavadīja laiku publiskajās pirtīs – termās.
Vakariņas bija galvenā ēdienreize, kas sastāvēja no trim ēdieniem – priekšēdiena, pamatēdiena un deserta. Ēda pusguļus stāvoklī, atspiedušies uz kreisā elkoņa un ņemot ēdienu ar labo roku. Dzēra ūdeni, ar ūdeni atšķaidītu vīnu, dzērienus no medus un vīna. Vakariņas varēja ievilkties līdz vēlam vakaram.
Mājas apstākļos reizēm mēdza uzspēlēt arī kādu instrumentu, tomēr dziedāšana, muzicēšana un dejošana publikas priekšā tika uzskatīta par nepieļaujamu. Dejotājas un mūziķi nāca no vergu un nedižciltīgo vidus. Viņi uzstājās svētkos uz ielām un tika pieaicināti arī mājas dzīrēs.
 
113_902844-W.jpg
Attēlā: Vakariņas bagāta romieša namā. Sienas gleznojums Pompejos
 
2. gs. p.m.ē. izveidoja pirmās pirtis Romā, tās bija vienkāršas mazgāšanās telpas vīriešiem. Imperatora Augusta laikā bija jau ap 170 privātas pirtis.
Svarīgi!
Mūsu ēras sākumā tika atvērtas pirmās publiskās pirtis – termas (grieķu val. thermos – silts).
Daudzas termas tika uzbūvētas vietās, kur bija dziednieciskie avoti. Imperatori tās lika būvēt, lai rādītu savu varu un bagātību. To iekārtošanā izšķērdīgi tika izmantots zelts un marmors. Termās bija sarežģīta apsildīšanas sistēma.
 
Baths_of_Caracalla.jpg
Attēlā: Imperatora Karakallas grandiozās termas, kuru apsildīšanu nodrošināja vergi termu pagrabos
 
Lielākajās termās bija bibliotēka un lasītava, kā arī zāles sporta nodarbībām.
Apmeklētājiem bija iespēja apmeklēt baseinus ar dažādām temperatūrām:
  • caldarium – karstās peldes, kur temperatūra bija aptuveni 33 – 42 grādi;
  • tepidarium – kur bija aptuveni 23 grādu temperatūra;
  • frigidarium – auksts ūdens baseins bez apsildes.
Bagātie apmeklētāji lika vergiem sevi apkalpot, kā arī pieskatīt mantas, jo termās bija daudz zagļu.
Termu apmeklētājiem tika piedāvātas uzkodas. Blakus termām bija uzceltas bodītes un ēstuves. Pirms vai pēc pirts varēja pastaigāties dārzā. Pēc pirts varēja iet pie masiera, friziera vai kosmetologa.
 
6109633c440f7cd8c5da3f2bef184e7e.jpg
Attēlā: Pirms 2000 gadiem uzceltās romiešu pirtis Alžīrijā joprojām darbojas
 
Romieši nepazina ziepes. Kā mazgāšanās līdzeklis tika izmantota eļļa, ar kuru ierīvējās, un pēc tam ar speciālu koka, kaula vai metāla skrāpi eļļu noņēma.
Slavenākās Romā bija imperatoru Karakallas un Diokletiāna termas. Impērijas laikā termas kļuva par centriem, kur laiku aizvadīja tūkstošiem cilvēku.
 
Senajā Romā liela nozīme bija saimei (latīņu val. - familias).
Svarīgi!
Saime – tie bija visi, kas dzīvoja vienā namā – tēvs, māte, bērni, arī precētie dēli ar sievām, audžubērni un mājas vergi. Pie saimes piederēja arī klienti.
1476170986534.jpg
Attēlā: Romiešu saimes vecāki un bērni. Senās Romas māksla
 
Tēvs bija noteicējs pār bērnu un vergu dzīvību un nāvi.
Sākotnēji Romā bija pieņemts, ka tēvam jaundzimušo bērnu vajadzēja atzīt, lai viņu pieņemtu ģimenē. Pretējā gadījumā bērnu izlika aiz mājas durvīm. Ja viņu kāds pieņēma, bērns izdzīvoja. 
Tēvs bija arī noteicējs pār īpašumu un rūpējās par savu senču godināšanu. Vēlākajos gadsimtos tēva vara mazinājās.
Māte rūpējās par kārtību mājas dzīvē un audzināja bērnus, kamēr viņi bija mazi.
Svarīgi!
Sievietes valsts dzīvē nepiedalījās.
Mujer-pinta-estatua-Priapo-fresco-Casa-del-Cirujano-Pompeya.jpg
Attēlā: Sieviešu tēli Senās Romas mākslā. Freska Pompejos
 
Sievietēm Romā nebija pilsoņa tiesību un viņām nevarēja piederēt nekustamais īpašums. Atšķirībā no Grieķijas, romiešu sievietes bija brīvākas savā privātajā dzīvē un varēja parādīties sabiedrībā: apmeklēt teātri, gladiatoru cīņas, doties viesos, piedalīties viesu uzņemšanā savā mājā.
Bērnu audzināšana bija atkarīga no ģimenes bagātības. Nabadzīgo ļaužu bērni agri sāka strādāt. Bagāto romiešu bērnus audzināja ģimenē, mācības noritēja mājskolotāju (bieži tie bija grieķu vergi) vadībā, vēlāk izglītošanās turpinājās privātās skolās. Valsts skolu Romā nebija.
 
main-qimg-d7543f73ade5aade6fe652f84876c16a.gif
Attēlā: Mācības skolā Senajā Romā
 
Lasīt un rakstīt Romā prata gandrīz visi.
Meitenes agri sāka gatavot ģimenes dzīvei, jo no 12 gadu vecuma viņas jau varēja izprecināt.
Cilvēka mūža iedalījums romiešu izpratnē:
  • Pusaudzis - līdz 17 gadiem;
  • Jaunība - līdz 45 gadu vecumam;
  • Pusmūžs - līdz 60 gadiem;
  • Liels vecums - no 60 gadiem.
Atsauce:
https://media.mutualart.com/Images/2017_02/02/16/165234525/a2a4c943-66e4-48ff-a672-e4a430139100_570.Jpeg
https://ancientromefactsrus.weebly.com/uploads/5/8/7/7/58772427/4464748.jpg?524
https://i.pinimg.com/474x/00/d3/df/00d3df73cc1cf5d87c8da0a49fa965aa.jpg
https://i.4pcdn.org/pol/1572626246854.jpg
https://www.topteny.com/wp-content/uploads/2015/02/Vomiting-for-eating.jpg
https://www.daviddarling.info/images3/Baths_of_Caracalla.jpg
https://i.pinimg.com/736x/61/09/63/6109633c440f7cd8c5da3f2bef184e7e.jpg
https://i.4pcdn.org/pol/1476170986534.jpg
https://www.ancient-origins.es/sites/default/files/Mujer-pinta-estatua-Priapo-fresco-Casa-del-Cirujano-Pompeya.jpg
https://qph.fs.quoracdn.net/main-qimg-d7543f73ade5aade6fe652f84876c16a
http://www.historyshistories.com/rome-life-in-ancient-rome.html
Vēsture pamatskolai. Senie laiki./ Sarmīte Goldmane, Aija Kļaviņa, Ināra Misāne, u.c. - Rīga, Zvaigzne ABC, 2008.
Aizvēsture un seno laiku vēsture./ Velta Pāvulāne, Armands Vijups. - Rīga: Zvaigzne ABC, 1997.
https://www.youtube.com/watch?v=1CvaUbwz9l0