15.
aprīlī
Diagnosticējošais darbs VĒSTURĒ 9. KLASEI
Trenējies ŠEIT!

Teorija

Spēles un izrādes bija svarīga Romas dzīves sastāvdaļa. Tās rīkoja par godu reliģiskajiem svētkiem, uzvarām kaujās, kā arī citiem svarīgiem notikumiem. Tās bieži finansēja valsts.
Visvairāk skatītāju pulcināja teātris, gladiatoru spēles un cirks.  
Romiešu dzejnieks Juvenāls 1. gadsimtā rakstīja: "Tauta, kas iekarojusi pasauli, tagad grib tikai divas lietas: maizi un izrādes."
 
ER8ZGBpXUAUjkbS.jpg
Attēlā: Romiešu amfiteātra rekonstrukcija un teātris mūsdienās
 
3. gs. p.m.ē., pēc tam, kad romieši labāk iepazinās ar Grieķiju, arvien iecienītāks kļuva teātris. Sākumā izrādes notika no koka būvētās, vienkāršās telpās.
1. gs. vidū p.m.ē. Romā uzcēla teātri 27 000 skatītājiem. Vēlāk šādus teātrus no akmens ierīkoja visā impērijā.
Uz skatuves aktieri spēlēja maskās. Sākumā aktieri bija tikai vīrieši, vēlāk izrādēs drīkstēja piedalīties arī sievietes. 
 
teaserbox_2490174531.jpg
Attēlā: Aktieri maskās teātra izrādes laikā. Senās Romas mozaīka
Mūzika un kustības mūzikas ritmā bija romiešu teātra daļa.
 
Labākās vietas teātrī pirmajās rindās tika rezervētas senatoriem.
Pirmā drāma Romā tika uzvesta 240. g. p.m.ē. Tā bija kāda grieķu luga, kuru brīvlaistais vergs grieķis Lūcijs Līvijs Andronīks pārtulkoja latīņu valodā.
Sākumā izrādīja traģēdijas, bet vēlāk publika pieprasīja arī komēdijas. Slavenākais komēdiju sacerētājs Romā bija Plauts.
 
EWLkDppU8AIChO3.jpg
Attēlā: Gladiatoru cīņu attēlojums Senās Romas mozaīkā
  
Pakāpeniski Senajā Romā izveidojās gladiatoru cīņu izrādes.
To pirmsākumi saistīti ar etrusku bēru rituāliem, kuros pie mirušā kapa divi karavīri atainoja simbolisku gaišo un tumšo spēku cīņu par mirušā dvēseli. Bagātu mirušo tuvinieki pasūtīja aizvien vairāk karavīru un krāšņākas cīņas. Rituāls pārauga sacensību izrādē.
Senākās cīņas ir minētas ap 264. g. p.m.ē. 
Par gladiatoriem kļuva karagūstekņi un vergi. Tomēr ne visi gladiatori bija vergi, jo nereti arī brīvie pilsoņi brīvprātīgi pieteicās šādam darbam. Tika izveidotas gladiatoru skolas.
 
852579.1.jpg
Attēlā: Gladiatori apmācību treniņā. Epizode no filmas "Spartaks"
 
Viena no slavenākajām gladiatoru skolām bija Kapujā, netālu no Pompejiem.
Izejot arēnā, gladiatoram bija jāzina, ka te valda tikai viens noteikums – ja gribi izdzīvot, nebaidies no nāves. Viņam bija tikai viena izvēle – uzvarēt un, ja skatītāji skaļi sauca: „Lugula! Lugula!” (pārgriezt rīkli), aukstasinīgi nonāvēt otru gladiatoru.
Gladiatori cīnījās ne tikai cits pret citu, bet arī ar plēsīgiem zvēriem. No Āfrikas romiešu izklaidei ieveda lauvas, tīģerus u.c. savvaļas dzīvniekus, kurus nogalināja amfiteātru arēnās.
 
18-0.jpg
Attēlā: Gladiatora cīņa ar leopardu. Senās Romas freska
 
Vēstures avoti stāsta, ka svētki par godu Kolizeja iesvētīšanai ilga 100 dienas un kādā dienā tika nogalināti līdz pat 9000 zvēru.
Citā dienā vienlaikus cits pret citu cīnījās 3000 gladiatoru. Pēc aptuveniem aprēķiniem, visā Senās Romas gladiatoru cīņu vēsturē dzīvību zaudēja ap 500 tūkstošiem gladiatoru. Reti kurš gladiators nodzīvoja līdz 30 gadu vecumam.
Tomēr, kā liecina vēsturnieku pētījumi gladiatoru kapsētās, par gladiatoriem rūpējās  viņu ievainojumus dziedēja labākie ārsti un gladiatori saņēma labu uzturu. Tam ir skaidrojums  gladiatoru apmācība bija dārga, labs gladiators bija liela vērtība, tāpēc bija svarīgi par viņu rūpēties.
 
acrefore-9780199381135-e-2845-graphic-005-full.jpg
Attēlā: Gladiatora galvaskausa fragments un ievainojuma rekonstrukcija  
 
Pētījumi līdz šim lielākajā atrastajā gladiatoru kapsētā, Lielbritānijas teritorijā, ļāvuši iegūt virkni secinājumu par gladiatoriem, kā arī konstatēt, kādi ievainojumi bijuši gladiatoru nāves cēlonis.
 
Lai arēnā nevarētu redzēt asinis, arēnas smiltis iekrāsoja, kā arī izvietoja mucas ar vīraku, kas nomāca asiņu smaku. Kamēr publika sumināja uzvarētājus, vergi aiznesa uzvarēto gladiatoru.
Ne vienmēr uzvarētais tika nogalināts  ja viņš bija labi cīnījies, viņam bija iespēja iegūt publikas simpātijas un saglabāt dzīvību.
Gladiatoru statuss Romā nebija viennozīmīgs  viņus gan nicināja nodarbes un verga statusa dēļ, gan arī viņi bija publikas elki un varoņi, kas izraisīja sajūsmu.
 
roma-larang-badut-gladiator-dan-becak-di-tempat-wisata-TwZtOVP3lV.jpg
Attēlā: Mūsdienu Romā pie Kolizeja notiek gladiatoru gājienu un cīņu inscenējumi
 
Daudzi skatītāji slēdza derības, liekot pāris monētas uz favorītiem.
Romieši mīlēja šīs necilvēcīgās izpriecas. Jau laikabiedri uzdeva jautājumus, kā romieši, kas savā privātajā dzīvē bija miermīlīgi cilvēki, skatītāju arēnās varēja līksmot par citu cilvēku nāvi. Uz to atbildes nav arī mūsdienās.
Gladiatoru cīņas Romā notika vairāk nekā sešus gadsimtus.Noskaties video ar gladiatoru cīņas epizodi!
Gladiatora stāsts.
Jauneklis bija dzimis bagātā ģimenē, pirātu sagūstīts un kā vergs pārdots gladiatoru skolai. Viņam palaimējās pēdējā mirklī: pirms cīņas arēnā starp skatītājiem atradās draugs, kas viņu atpazina un izpirka. Vēlāk viņš uzrakstīja savas atmiņas:
"Kaut gan neviens neko nezināja par manu dzimšanu, manu likteni, manu ģimeni, skatītājiem bija pamats just man līdzi. Netaisnīgā kārtā man tika iedalīts pretinieks, kurš bija par mani pārāks. Man bija lemts kļūt par upuri arēnas smiltīs."
Reconstructed-Circus-Maximus.jpg
Attēlā: Zirgu skriešanas sacīkstes lielākajā Senās Romas cirkā  Circus Maximus, kur bija vietas 250 000 skatītājiem Rekonstrukcija
 
Skatīties zirgu skriešanas sacensības romieši gāja vislabprātāk.
Vietu, kurā tās notika, sauca par cirku vai hipodromu. Vienā dienā notika līdz 24 sacensībām. Skriešanas sacensībās parasti piedalījās 4 komandas ar 12 pajūgiem, un tiem bija jāveic septiņi apļi. Pajūgu parasti vilka 2 vai 4 zirgi, retāk – 6 vai 8 zirgi.
Visbīstamāk bija veikt pagriezienus, tāpēc pajūga kučieris bija piesējis sevi pie ratiem, lai neizkristu, un viņam bija nazis, lai pajūga apgāšanās gadījumā varētu sevi atbrīvot.
Katrai komandai bija savs treneris un atšķirīgi tērpi: zilā, baltā, sarkanā vai zaļā krāsā. Bieži vien sacensības atklāja pats imperators, no kura ložas nomestais baltais lakatiņš bija starta signāls. Uzvarētāji šajās sacensībās kļuva populāri un bagāti. Šādas sacensības tika rīkotas visā impērijā.
 
ce74f21ed8907dfe037f3c0b3890f5bf.jpg
Attēlā: Circus Maximus Romā. Rekonstrukcija
Mūsdienās Romā saglabājušās celtnes drupas maz sniedz priekšstatu par tās kādreizējo iespaidīgumu. Izpētīt tuvāk Circus Maximus rekonstrukciju caur šo video!
 
Atsauce:
https://pbs.twimg.com/media/ER8ZGBpXUAUjkbS.jpg
https://www.excellart.org/s/cc_images/teaserbox_2490174531.JPG?t=1587236895
https://pbs.twimg.com/media/EWLkDppU8AIChO3.jpg
https://fwcdn.pl/fph/82/73/588273/852579.1.jpg
https://docplayer.it/docs-images/26/2082113/images/18-0.jpg
https://oxfordre.com/classics/doc/10.1093/acrefore/9780199381135.001.0001/acrefore-9780199381135-e-2845-graphic-005-full.jpg
https://img.okezone.com/content/2016/12/05/18/1558732/roma-larang-badut-gladiator-dan-becak-di-tempat-wisata-TwZtOVP3lV.jpg
https://www.ancient-origins.net/sites/default/files/field/image/Reconstructed-Circus-Maximus.jpg
https://i.pinimg.com/736x/ce/74/f2/ce74f21ed8907dfe037f3c0b3890f5bf.jpg
https://www.dailymail.co.uk/sciencetech/article-1284496/Skeletons-80-gladiators-slaughtered-crowds-unearthed-York.html
Vēsture pamatskolai. Senie laiki./ Sarmīte Goldmane, Aija Kļaviņa, Ināra Misāne, u.c. - Rīga, Zvaigzne ABC, 2008.
Aizvēsture un seno laiku vēsture./ Velta Pāvulāne, Armands Vijups. - Rīga: Zvaigzne ABC, 1997.
https://www.youtube.com/watch?v=fbhuqovrrak
https://www.youtube.com/watch?v=aksOAH7dYsQ