Atšķirībā no grieķu mākslas, romiešu tēlniecība savā sākotnē bija reālistiska.
Tēlniekus piesaistīja cilvēku individualitāte, jūtas, pārdzīvotais, kas atstāj ietekmi cilvēka izskatā.
Attēlā: Senās Romas skulptūra - patricietis ar senču portretiem
Domājams, romiešu reālistiskā portreta aizsākumi saistīti ar mirušo pēcnāves masku izgatavošanu - katras ģimenes mājās bija atvēlēta vieta mirušo senču portretiem.
Sākotnēji romiešu tēlnieki radīja neizskaistinātus portretus, rūpējoties par lielu portretisko līdzību.
Iepazīstot grieķu tēlniecības mākslu, tā ietekmēja romiešus.
Ļoti izplatīta bija grieķu oriģinālu kopēšana.
Tēlnieki atdarināja grieķu klasiskā perioda darbus, piešķirot skulptūrām cēlas pozas, teatrālus žestus, tomēr seja saglabāja atbilstību realitātei. (Skat. att. zemāk.)
Attēlā: Imperatora Augusta Oktaviāna bronzas statuja. Tajā kopēta grieķu sportistiem, dieviem raksturīga ķermeņa poza
Ļoti populārs tēlniecības veids Romā bija cilnis. Ciļņos romieši iemūžināja valsts un valstsvīru dzīvē svarīgus notikumus. Ciļņi klāja triumfa arkas, kolonnas, sarkofāgus, kuros apbedīja ietekmīgos romiešus. Ciļņos attēloja imperatoru triumfa gājienus, uzvaras pār ienaidniekiem.
Šāda vēsturiski nozīmīga ciļņa paraugs ir, piemēram, imperatora Trajāna kolonna. Trīsdesmit metrus augsto kolonnu no vienas vietas klāj vēstījums cilnī par Dakijas iekarošanu. (Skat. att. zemāk.)
Cilnī, kas spirālveidīgi klāj visu kolonnu, attēlotas 2500 figūras.
Attēlā: Trajāna kolonnas fragments
Romai kļūstot par impēriju, gan imperatori, gan bagātie romieši arhitektiem, tēlniekiem pasūja skulptūras, mozaīkas un citus mākslas darbus.
Romieši tempļu, termu u.c. sabiedrisku būvju izdaiļošanai izmantoja dažādu krāsu marmoru, sienu gleznojumus un dārgas skulptūras. Ne tikai grīdas un baseini termās, bagātnieku mājās, bet arī privātmāju, sabiedrisko ēku laukumus greznoja mozaīkas.
Mozaīkās attēloja ļoti dažādus sižetus - kauju, medību, gladiatoru cīņu, sadzīves ainu skatus, dzīvniekus, augus, sarežģītus ornamentus utt.
Attēlā: Senās Romas laika mozaīka ļauj spriest par izcilo tās veidotāju meistarību
Mozaīku romieši veidoja no maziem, krāsainiem akmeņiem, bet biežāk - māla gabaliņiem, kuru saistviela bija betons.
Mālu krāsoja, izveidoja plāksnītes, tās sagrieza gabaliņos, izkaltēja. Tā bija iespējams iegūt gan vajadzīgo toņu, krāsu, gan vajadzīgā daudzuma mozaīkas gabaliņu.
Iekštelpas sienas tempļos noklāja ar apmetumu, kuru pēc tam apgleznoja vai apšuva ar marmoru. Ar marmoru apšūtas arī Panteona sienas, tas izmantots grīdas apdarei. (Skat. att. zemāk.)
Attēlā: Senās Romas visu dievu tempļa - Panteona interjers
Par Senās Romas glezniecību vislabāko priekšstatu sniedz Pompeji un Herkulāna (par Pompeju bojāeju skat. pēdējo teoriju), kā arī etrusku kapeņu gleznojumi.
Glezniecība kalpoja telpu izdaiļošanai.
Freskas klāja dižciltīgo, bagāto pilsoņu māju sienas. Freskas gleznoja tieši uz apmetuma, kas tika klāts vairākās kārtās, līdz bija gluds.
Sienu glezniecību romieši aizguva no grieķiem 2. gs. p.m.ē., bet vēlāk sāka gleznot aizvien sarežģītāk - arhitektūras detaļas - kolonnas, strūklakas, tempļus u.c., tā radot iluzoru telpas paplašinājumu.
Attēlā: Sienas gleznojums Pompejos - arhitektūras ansambļa atainojums
Iecienīts glezniecībā bija augu un dzīvnieku attēlojums, dabas ainavas, ziedi, dažādi ornamenti. Ar lielu meistarību mākslinieki attēloja putnus, dzīvniekus, klusās dabas - traukus ar augļiem u.c.
Iecienīti bija arī mitoloģiski sižeti - iztēlotas ainas no dievu dzīves, dažādu kultu, rituālu attēlojums, sadzīves ainas, portreti.
Māju īpašnieki mēdza pasūtīt savus portretus, kurus gleznoja tieši uz sienas un nereti tika uzgleznots arī rāmis.
Attēlā: Jaunas sievietes portrets. Senās Romas freska Pompejos
Šāda veida mākslas darbi sastopami ne tikai Itālijas pilsētās, bet arī visai attālās Romas provincēs - Sīrijā, Ēģiptē, Spānijā, Gallijā u.c. lieliskas freskas un mozaīkas rotāja bagāto pilsoņu pilis un namus.
Tas liecina, ka arī mākslas jomā Senās Romas provinces neatpalika no metropoles.