Teorija

Līdz 5. gs.p.m.ē. grieķus gandrīz neapdraudēja ārēji ienaidnieki, līdz polisām nācās atvairīt persiešu iebrukumus.
Svarīgi!
Persieši bija pakļāvuši vairākas Mazāzijas piekrastes grieķu pilsētas. To centieni atbrīvoties no persiešu varas izraisīja grieķu – persiešu karus, kas ar pārtraukumiem turpinājās pusi gadsimta.
Grieķu-persiešu karus savā darbā „Vēsture” aprakstījis grieķu vēsturnieks Hērodots. Tādējādi ziņas par šiem divarpus tūkstošu gadus senajiem notikumiem un to dalībniekiem saglabājušās līdz mūsdienām.
 
hpim0650-jpg.jpg
Attēlā: Grieķu vēsturnieks Hērodots - "Vēstures zinātnes tēvs"
Viņš tiek uzskatīts par vēstures zinātnes pamatlicēju.
 
499. g. p.m.ē. Mazāzijas piekrastes grieķu pilsētas mēģināja atgūt brīvību. Sacelšanās turpinājās vairākus gadus, līdz persieši to apspieda. Brīvības cīnītāji bija lūguši palīdzību Balkānu pussalas grieķiem, taču atbalstu sniedza tikai Atēnas un Eretrija, kas atsūtīja palīgā 25 kuģus.
 
Persijas valdnieks Dārijs nosolījās atriebties grieķiem par izrādīto pretestību. Viņš esot pavēlējis savam kalpam katru dienu atgādināt: „Kungs, atceries atēniešus!”
492. g. p.m.ē. Dārijs nosūtīja sūtņus uz dažādām Grieķijas pilsētām, lai tie pieprasītu „maizi un ūdeni”, t.i. pakļaušanos Persijai. Daudzas polisas piekāpās, bet Atēnas un Sparta atteicās to darīt. Atēnieši, uzskatot šādu Persijas valdnieka prasību par apvainojošu, nogrūda sūtņus no klints.
 
5b09a4564aec198f143e578b98408b81.jpg
Attēlā: Persiešu (kreisajā pusē) un Atēnu karavīri. Zīmējums uz grieķu trauka
 
Savukārt spartieši persiešu sūtņus iemeta akā, teikdami, lai viņi paši paņem sev „zemi un ūdeni”, lai gan vēlāk spartieši pauda gatavību ar vairāku dižciltīgo nāvi izpirkt sūtņu nogalināšanu, Persijas valdnieks izlīgumu noraidīja.
490. g. p.m.ē. persieši sāka uzbrukumu Balkānu pussalas grieķu polisām. Persiešu karaspēks ar kuģiem pār jūru sasniedz Atiku un izsēdās krastā pie Maratonas (zemāk kartē atrodi Maratonu!).
 
THRACE,_Chersonesos._Miltiades_II._Circa_495-494_BC.jpg
Attēlā: Grieķu monētas ar trāķiešu lauvu un stratēga Miltiāda profilu
Izkaltas, godinot uzvaru Maratonas kaujā.
 
Plašā līdzenumā notika kauja, kurā, par spīti persiešu skaitliskajam pārsvaram, Atēnu karavīri stratēga Miltiāda vadībā guva uzvaru.
Šī uzvara apliecināja demokrātisko Atēnu pilsoņu pašaizliedzības pārākumu, aizstāvot savu zemi pret daudzkārt lielāko Persijas armiju, kura sastāvēja no pakļauto tautu karavīriem.
 
greek-persian war.jpg
Attēlā: Persiešu iebrukumu virzieni un to laiks; grieķu-persiešu kauju vietas
 
Svarīgi!
Stratēgs - (no grieķu valodas stratos - karaspēks + agein - vadīt) - karaspēka pavēlnieks Senajā Grieķijā, kuram ir arī plašas politiskas pilnvaras.
Atēnās bija vairāki stratēgi.
Pēc persiešu padzīšanas Atēnu stratēgs Temistokls tālredzīgi brīdināja, ka jāgatavojas jauniem persiešu uzbrukumiem, jo viņu mērķis ir iegūt laupījumu un vergus, kā arī panākt kontroli pār Vidusjūras tirdzniecības ceļiem un Melno jūru. Pēc Temistokla ierosinājuma atēnieši izveidoja spēcīgu floti, kurā bija 200 triēru.
Triēra – grieķu karakuģis ar airiem trijos stāvos.
 
galuiuio_1.jpg
Attēlā: Grieķu ātrgaitas karakuģis - triēra ar aptuveni 500 airētājiem
 
Persijas jaunais valdnieks Kserkss turpināja sava tēva Dārija aizsāktos iekarojumus.
480. g. p.m.ē. viņa vadītais persiešu karaspēks pa savdabīgu tiltu, kas bija izveidots no kuģiem, šķērsoja Hellespontu – Dardaneļu šaurumu (skat. kartē iepriekš). Virzoties uz dienvidiem, persieši citu pēc citas pakļāva grieķu polisas. Pilsētas izlaupīja un nodedzināja, bet iedzīvotājus pārdeva verdzībā.
Atēnieši un spartieši nolēma apvienot savus spēkus kopīgai cīņai pret iebrucēju. Šajās kaujās leģendāri kļuva 300 Spartas izlases vienības karavīri, kas Termopilu kalnu pārejā vairākas dienas aizkavēja milzīgo persiešu karaspēku.
 
27763882-7605-5e79-b90f-863a3d0f449c.image.jpg
Attēlā: Varonīgajiem Spartas karavīriem un viņu karavadonim Leonīdam veltīta filma "300"
Termopilu kalnu pārejā uzstādītā piemiņas plāksne aicina apstāties ceļinieku, lai tas pieminētu kaujā kritušos.
  
Persiešiem tomēr izdevās nokļūt Vidusgrieķijā un viņi devās uzbrukumā Atēnām. Delfu orākuls atēniešiem deva padomu „patverties aiz koka sienām”, ko Temistokls iztulkoja kā nepieciešamību nostiprināt karafloti, jo koka sienas esot kuģa borti. Atēnu iedzīvotāji pameta savu pilsētu un meklēja glābiņu tuvējās salās, bet karavīri un jūrnieki guva spožu uzvaru jūras kaujā pie Salamīnas. Grieķu kuģi, kuru skaits bija mazāks (skat. att. zemāk), uzvarēja varenāko persiešu floti, pateicoties triēru konstrukcijas priekšrocībām.
479. g. p.m.ē. grieķi vēlreiz pārspēja persiešus kaujā pie Platajām. Tajā pašā gadā grieķu flote uzvarēja Persijas karafloti pie Mikalas zemesraga Mazāzijā.
 
1280px-Battle_of_Salamis_battle_order.jpg
Attēlā: Kuģu izkārtojums pirms Salamīnas jūras kaujas (shēma uz mūsdienu Salamīnas jūras skata)
Kreisajā pusē (balts/zils) - grieķu flote, labajā (sarkans) - persiešu flote.
 
Uzvaras pie Platajām atnesa brīvību Eiropas Grieķijai, bet pie Mikales – Mazāzijas grieķu piejūras pilsētām.
Svarīgi!
Grieķiem bija izdevies atvairīt varenās Persijas impērijas uzbrukumu. 449. g. p.m.ē. tika noslēgts miera līgums.
Grieķu-persiešu karu lielākās kaujas (490 - 449. g. p.m.ē.):
  • 490. g. p.m.ē. – Maratonas kauja.
  • 480. g. p.m.ē. – kauja Termopilu pārejā.
  • 480. g. p.m.ē. – jūras kauja pie Salamīnas.
  • 479. g. p.m.ē. – kauja pie Platajām.
Grieķu-persiešu karu laika valdnieki un karavadoņi:
  • Dārijs I – Persijas valdnieks (522 - 486. g. p.m.ē.).
  • Kserkss – Persijas valdnieks (486 - 465. g. p.m.ē.).
  • Miltiāds (ap 550 - 489. g. p.m.ē.) – Atēnu valsts darbinieks un karavadonis. Vadīja atēniešu karaspēku Maratonas kaujā un sakāva persiešu armiju.
  • Temistokls (ap 525 - 460. g. p.m.ē.) – Atēnu valsts darbinieks un karavadonis, vadīja Atēnu aizsardzību no persiešu uzbrukumiem 480. g. p.m.ē.
  • Leonīds I – Spartas valdnieks (488 - 480. g. p.m.ē.) vadīja grieķu polisu apvienoto karaspēku pret persiešu armiju. Krita kaujā Termopilu pārejā.
Atsauce:
https://www.history.com/.image/t_share/MTU3ODc5MDg1NjI1ODQ1NDcx/hpim0650-jpg.jpg
https://i.pinimg.com/originals/5b/09/a4/5b09a4564aec198f143e578b98408b81.jpg
https://1.bp.blogspot.com/-o8lpsNJGi8g/XPwEweexk2I/AAAAAAAAC9c/Td_x1R3waHUMblyJNNdl95yYb9M45SzTACLcBGAs/s1600/THRACE%252C_Chersonesos._Miltiades_II._Circa_495-494_BC.jpg
https://s1.thingpic.com/images/jB/XFt2CvMgVfNDBe6vVmNaqf7v.jpeg
https://bloximages.chicago2.vip.townnews.com/tucson.com/content/tncms/assets/v3/editorial/2/77/27763882-7605-5e79-b90f-863a3d0f449c/27763882-7605-5e79-b90f-863a3d0f449c.image.jpg
https://en.wikipedia.org/wiki/Battle_of_Salamis#/media/File:Battle_of_Salamis_battle_order.jpg
Seno un viduslaiku kultūras vēsture vidusskolām I./ Mārīte Lapiņa, Daina Blūma, Vera Bartoševska u.c. - Rīga: RaKa, 1998., 292. lpp.
Pasaules vēsture vidusskolai I./ Ilgvara Misāna red. - Rīga: Zvaigzne ABC, 2000., 360. lpp. 
Vēsture pamatskolai. Senie laiki./ Sarmīte Goldmane, Aija Kļaviņa, Ināra Misāne, u.c. - Rīga, Zvaigzne ABC, 2008.
Aizvēsture un seno laiku vēsture./ Velta Pāvulāne, Armands Vijups. - Rīga: Zvaigzne ABC, 1997.
https://www.youtube.com/watch?v=qjz--53575E
https://www.youtube.com/watch?v=UlCUFGBJNMQ